Sakoptai videi ir liela loma, tā ļauj mums elpot dziļāk, vieglāk orientēties, neapdraudēt sevi. Šodien, kad tehnoloģijas ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, būtiska loma ir arī sakoptai kibervidei. Esam apkopojuši 5 kibertīrības padomus, skaidrojot, kādi pasākumi būtu jāveic ar digitālās dzīves paradumiem, lai pasargātu sevi no kiberdraudiem. Pasaulē to plaši dēvē par kiberhigiēnu.
Kas ir Kiberhigiēna?
Kiberhigiēna ietver visu, sākot no failu sakārtošanas datorā līdz pat sociālo mediju kontu slēgšanai, lai padarītu digitālo dzīvi vieglāku un drošāku.
Pieredze rāda, ka ievērota kiberhigiēna nodrošina drošāku dzīvi internetā. Visas darbības tiešsaistē, izmantotās lietotnes un publicētie materiāli, diemžēl, ļaundariem var kalpot par rīkiem, ko vērst pret jums un veikt kiberuzbrukumu. Sevi sargājot, jūs samazināsiet gan uzbrukuma varbūtību, gan veiksmīga uzbrukuma gadījumā seku nopietnību.
Un, gluži kā reālajā pasaulē, emocionālais gandarījums
1. Sakārtojiet e-pastu un atrakstieties no nevajadzīgām vēstulēm
Ikdienā, saņemot daudz e-pasta vēstuļu, bieži vien neatliek laika tās pārvietot uz atbilstošo mapi vai izmest. Tāpēc šis ir labs laiks sakopt savu ienākošā pasta mapi, lai varat sākt ar tīru un svaigu skatu. Tas ļauj arī sajust jaunus spēkus turpmākajam darbam.
Lai ienākošo vēstuļu nebūtu tik daudz, īpaši izvērtējiet, kurām ziņu listēm vēlaties turpināt sekot un no kurām atteikties. Šis darbiņš atmaksāsies pavisam īsā laika periodā, nebūs vairs jāpatērē laiks lietām, par kurām vairs neinteresējaties.
2. Atjaunojiet iekārtas un izdzēsiet vecās lietotnes, piekļuves kontus
Viens no kiberdrošības pamata baušļiem ir regulāri veikt iekārtu apkopes, atjaunot programmatūras un lietotnes. Ja kādu vairs nelietojat, to vajadzētu izdzēst, lai nekļūst par ļaundaru ieejas vārtiem jūsu iekārtā.
Tik pat svarīgi ir pārskatīt lietotos piekļuves kontus. Ja kādu vairs nelietojat, to noteikti vajag likvidēt. Neatstājiet to katram gadījumam kādreiz nākotnē. Ja par to aizmirsīsiet, neviena nepieskatīts tas var nonākt ļaundaru rokās.
Ja vēlaties šķirties no kādas lietotas iekārtas, pārliecināties, ka tajā nav nekādas informācijas par jums un/vai jūsu datiem.
3. Aktivizējiet paroļu pārvaldnieku
Ik dienu pavadot laiku tiešsaistē, mums jāatceras virkne lietotāju vārdu un paroļu. Paroļu pārvaldnieks būtiski atvieglo šo nebūt ne tik vieglo ikdienas sastāvdaļu un vienlaikus padara to arī drošāku.
Paroļu pārvaldnieks glabā visas jūsu paroles vienotā datu bāzē - PAROĻU MACIŅĀ. Tas sašifrē jūsu paroļu maciņa saturu un aizsargā to ar tā saukto ģenerālo paroli.
Lielākā daļa paroļu pārvaldnieku piedāvā arī papildu iespējas, kas uzlabo gan ērtības, gan drošību, kā piemēram, maksājuma karšu datu glabāšanu, reģistrācijas formās ierakstāmo datu atcerēšanās funkciju. Lielākajai daļai paroļu pārvaldnieku ir iespēja automātiski sinhronizēt paroles starp visām piekļuves iekārtām, līdz ar to, atjaunojot paroli kādai vietnei, piemēram, klēpjdatorā, tā automātiski sinhronizēsies un būs aktīva arī citās ierīcēs.
Tāpēc, ja neesat vēl kļuvis par paroļu pārvaldnieka lietotāju, šis ir īstais brīdis par tādu kļūt. Izvēlēties sev piemērotāko un sāciet lietot.
4. Ieslēdziet vairāku faktoru autentifikāciju
Lai piekļūtu dažādiem resursiem un lietotnēm, ir nepieciešami piekļuves dati - parasti lietotāja vārds (vai e-pasts) un parole (simbolu virknējums). Taču ar to bieži vien var izrādīties par maz, jo paroles mēdz noplūst un ļaundari attīsta arvien jaunus veidus, kā izvilināt šos piekļuves datus. Tāpēc pakalpojumu sniedzēji, kuriem rūp savu klientu drošība, kā papildu aizsardzību piedāvā divu un vairāku faktoru autentifikāciju, proti, papildus lietotājvārdam un parolei jums jāapstiprina sava identitāte arī ievadot kodu, kas saņemts sms, īpašā lietotnē vai kodu kalkulatorā.
Tāpēc aicinām visur, kur tas ir iespējams, aktivizēt vairāku faktoru autentifikāciju.
5. Pārskatiet privātuma un drošības iestatījumus
Ikdienas rīkiem un lietotnēm, kurus izmantojam, ir milzum daudz informācijas par mums. Taču labā ziņa ir tā, ka, pārvaldot drošības iestatījumus, varam šo informācijas apjomu samazināt. Iesakām pārbaudīt un rūpīgi izvērtēt, kāda informācija lietotnēm ir pieejama par mums un vai tiešām tā visa ir nepieciešama? Atspējojam savos viedtālruņos piekļuvi, piemēram, kamerai vai atrašanās vietas datiem, lietotnēm, kurām šie dati pamatuzdevumu veikšanai nav nepieciešami, vai izvēlamies iespēju, ka lietotne šiem datiem piekļūst tikai tad, kad tiek aktīvi izmantota. Pārskatām arī sociālos tīklus un to, kādām lietotnēm un paplašinājumiem ir tiesības piekļūt mūsu profilu datiem (piemēram, lai pierakstītos kādā pakalpojumā), un dzēšam piekļuves tām lietotnēm un pakalpojumiem, kurus vairs neizmantojam. Sargāsim sevi un savus datus!
Šie ieteikumi attiecas gan uz darba, gan privāto kibervidi. Taču neaizmirstiet nodalīt tās vienu no otras. Jo gadījumā, ja kiberincidentā cietīsiet privāti, tad pasargāsiet uzņēmuma datus un finanses. Un pretēji. No šiem kiberhigiēnas ieteikumiem būs lielāks ieguvums, ja ieviesīsiet tos savās ikdienas ierastajās darbībās.
Sakoptai videi ir liela loma, tā ļauj mums elpot dziļāk, vieglāk orientēties, neapdraudēt sevi. Šodien, kad tehnoloģijas ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, būtiska loma ir arī sakoptai kibervidei. Esam apkopojuši 5 kibertīrības padomus, skaidrojot, kādi pasākumi būtu jāveic ar digitālās dzīves paradumiem, lai pasargātu sevi no kiberdraudiem. Pasaulē to plaši dēvē par kiberhigiēnu.
Kas ir Kiberhigiēna?
Kiberhigiēna ietver visu, sākot no failu sakārtošanas datorā līdz pat sociālo mediju kontu slēgšanai, lai padarītu digitālo dzīvi vieglāku un drošāku.
Pieredze rāda, ka ievērota kiberhigiēna nodrošina drošāku dzīvi internetā. Visas darbības tiešsaistē, izmantotās lietotnes un publicētie materiāli, diemžēl, ļaundariem var kalpot par rīkiem, ko vērst pret jums un veikt kiberuzbrukumu. Sevi sargājot, jūs samazināsiet gan uzbrukuma varbūtību, gan veiksmīga uzbrukuma gadījumā seku nopietnību.
Un, gluži kā reālajā pasaulē, emocionālais gandarījums
1. Sakārtojiet e-pastu un atrakstieties no nevajadzīgām vēstulēm
Ikdienā, saņemot daudz e-pasta vēstuļu, bieži vien neatliek laika tās pārvietot uz atbilstošo mapi vai izmest. Tāpēc šis ir labs laiks sakopt savu ienākošā pasta mapi, lai varat sākt ar tīru un svaigu skatu. Tas ļauj arī sajust jaunus spēkus turpmākajam darbam.
Lai ienākošo vēstuļu nebūtu tik daudz, īpaši izvērtējiet, kurām ziņu listēm vēlaties turpināt sekot un no kurām atteikties. Šis darbiņš atmaksāsies pavisam īsā laika periodā, nebūs vairs jāpatērē laiks lietām, par kurām vairs neinteresējaties.
2. Atjaunojiet iekārtas un izdzēsiet vecās lietotnes, piekļuves kontus
Viens no kiberdrošības pamata baušļiem ir regulāri veikt iekārtu apkopes, atjaunot programmatūras un lietotnes. Ja kādu vairs nelietojat, to vajadzētu izdzēst, lai nekļūst par ļaundaru ieejas vārtiem jūsu iekārtā.
Tik pat svarīgi ir pārskatīt lietotos piekļuves kontus. Ja kādu vairs nelietojat, to noteikti vajag likvidēt. Neatstājiet to katram gadījumam kādreiz nākotnē. Ja par to aizmirsīsiet, neviena nepieskatīts tas var nonākt ļaundaru rokās.
Ja vēlaties šķirties no kādas lietotas iekārtas, pārliecināties, ka tajā nav nekādas informācijas par jums un/vai jūsu datiem.
3. Aktivizējiet paroļu pārvaldnieku
Ik dienu pavadot laiku tiešsaistē, mums jāatceras virkne lietotāju vārdu un paroļu. Paroļu pārvaldnieks būtiski atvieglo šo nebūt ne tik vieglo ikdienas sastāvdaļu un vienlaikus padara to arī drošāku.
Paroļu pārvaldnieks glabā visas jūsu paroles vienotā datu bāzē - PAROĻU MACIŅĀ. Tas sašifrē jūsu paroļu maciņa saturu un aizsargā to ar tā saukto ģenerālo paroli.
Lielākā daļa paroļu pārvaldnieku piedāvā arī papildu iespējas, kas uzlabo gan ērtības, gan drošību, kā piemēram, maksājuma karšu datu glabāšanu, reģistrācijas formās ierakstāmo datu atcerēšanās funkciju. Lielākajai daļai paroļu pārvaldnieku ir iespēja automātiski sinhronizēt paroles starp visām piekļuves iekārtām, līdz ar to, atjaunojot paroli kādai vietnei, piemēram, klēpjdatorā, tā automātiski sinhronizēsies un būs aktīva arī citās ierīcēs.
Tāpēc, ja neesat vēl kļuvis par paroļu pārvaldnieka lietotāju, šis ir īstais brīdis par tādu kļūt. Izvēlēties sev piemērotāko un sāciet lietot.
4. Ieslēdziet vairāku faktoru autentifikāciju
Lai piekļūtu dažādiem resursiem un lietotnēm, ir nepieciešami piekļuves dati - parasti lietotāja vārds (vai e-pasts) un parole (simbolu virknējums). Taču ar to bieži vien var izrādīties par maz, jo paroles mēdz noplūst un ļaundari attīsta arvien jaunus veidus, kā izvilināt šos piekļuves datus. Tāpēc pakalpojumu sniedzēji, kuriem rūp savu klientu drošība, kā papildu aizsardzību piedāvā divu un vairāku faktoru autentifikāciju, proti, papildus lietotājvārdam un parolei jums jāapstiprina sava identitāte arī ievadot kodu, kas saņemts sms, īpašā lietotnē vai kodu kalkulatorā.
Tāpēc aicinām visur, kur tas ir iespējams, aktivizēt vairāku faktoru autentifikāciju.
5. Pārskatiet privātuma un drošības iestatījumus
Ikdienas rīkiem un lietotnēm, kurus izmantojam, ir milzum daudz informācijas par mums. Taču labā ziņa ir tā, ka, pārvaldot drošības iestatījumus, varam šo informācijas apjomu samazināt. Iesakām pārbaudīt un rūpīgi izvērtēt, kāda informācija lietotnēm ir pieejama par mums un vai tiešām tā visa ir nepieciešama? Atspējojam savos viedtālruņos piekļuvi, piemēram, kamerai vai atrašanās vietas datiem, lietotnēm, kurām šie dati pamatuzdevumu veikšanai nav nepieciešami, vai izvēlamies iespēju, ka lietotne šiem datiem piekļūst tikai tad, kad tiek aktīvi izmantota. Pārskatām arī sociālos tīklus un to, kādām lietotnēm un paplašinājumiem ir tiesības piekļūt mūsu profilu datiem (piemēram, lai pierakstītos kādā pakalpojumā), un dzēšam piekļuves tām lietotnēm un pakalpojumiem, kurus vairs neizmantojam. Sargāsim sevi un savus datus!
Šie ieteikumi attiecas gan uz darba, gan privāto kibervidi. Taču neaizmirstiet nodalīt tās vienu no otras. Jo gadījumā, ja kiberincidentā cietīsiet privāti, tad pasargāsiet uzņēmuma datus un finanses. Un pretēji. No šiem kiberhigiēnas ieteikumiem būs lielāks ieguvums, ja ieviesīsiet tos savās ikdienas ierastajās darbībās.