CERT.LV kiberdrošības eksperts Armīns Palms skaidro, ka krāpnieki bieži izmanto psiholoģisko spiedienu, izliekoties par bankas darbiniekiem, policistiem vai pat ģimenes locekļiem, lai radītu stresu un steigu, kas liedz domāt skaidri. Viņi izmanto zvanus, e-pastus un īsziņas, lai radītu steidzamības sajūtu, un dažkārt sūta viltotus dokumentus, piemēram, policijas apliecinājumus, lai izskatītos ticami.
Lai pasargātu sevi no šādām krāpšanām, ieteicams:
-
Apstāties un padomāt: ja jūs steidzina, ieturiet pauzi un izvērtējiet situāciju.
-
Uzticēties ģimenes locekļiem: ja saņemat naudas lūgumu no it kā pazīstamas personas, sazinieties ar viņu tieši, lai pārliecinātos par lūguma patiesumu.
-
Pievērst uzmanību prasītajai informācijai: oficiālas iestādes nekad neprasīs sensitīvu informāciju, piemēram, paroles vai drošības kodus, telefonsarunā.
Ja esat kļuvis par krāpšanas upuri, nekavējoties ziņojiet par to bankai, vēršaties ar iesniegumu policijā un ziņojiet CERT.LV, lai varētu bloķēt kaitīgas vietnes.
Vairāk par meodēm, ko izmanto krāpniekie un kā no tām izvairīties, skatieties video:
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas "Video: noderīgi padomi, kā pasargāt sevi no finanšu krāpniekiem" saturu atbild SIA Izdevniecība "Rīgas Viļņi".
CERT.LV kiberdrošības eksperts Armīns Palms skaidro, ka krāpnieki bieži izmanto psiholoģisko spiedienu, izliekoties par bankas darbiniekiem, policistiem vai pat ģimenes locekļiem, lai radītu stresu un steigu, kas liedz domāt skaidri. Viņi izmanto zvanus, e-pastus un īsziņas, lai radītu steidzamības sajūtu, un dažkārt sūta viltotus dokumentus, piemēram, policijas apliecinājumus, lai izskatītos ticami.
Lai pasargātu sevi no šādām krāpšanām, ieteicams:
Apstāties un padomāt: ja jūs steidzina, ieturiet pauzi un izvērtējiet situāciju.
Uzticēties ģimenes locekļiem: ja saņemat naudas lūgumu no it kā pazīstamas personas, sazinieties ar viņu tieši, lai pārliecinātos par lūguma patiesumu.
Pievērst uzmanību prasītajai informācijai: oficiālas iestādes nekad neprasīs sensitīvu informāciju, piemēram, paroles vai drošības kodus, telefonsarunā.
Ja esat kļuvis par krāpšanas upuri, nekavējoties ziņojiet par to bankai, vēršaties ar iesniegumu policijā un ziņojiet CERT.LV, lai varētu bloķēt kaitīgas vietnes.
Vairāk par meodēm, ko izmanto krāpniekie un kā no tām izvairīties, skatieties video:
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas "Video: noderīgi padomi, kā pasargāt sevi no finanšu krāpniekiem" saturu atbild SIA Izdevniecība "Rīgas Viļņi".