1. Kas tam Microsoft notika, ka pēkšņi izbeidza atbalstīt Windows XP?
Nekas tāds pēkšņi nenotika. 13 gadus tā sistēma jau ir nostrādājusi. Jau 2009.gadā Microsoft pasludināja, ka izbeidz to attīstīt tālāk un ka 2014.gada aprīlī beigs atbalstīt šo sistēmu. Atbalstīt, tas nozīmē automātiski izsūtīt lietotājiem atrasto kļūdu labojumus. Tagad vairāk to nedarīs – nekādas kļūdas nemeklēs un to labojumus nesūtīs.
2. Un ko tagad, vairs nevarēs strādāt ar Windows XP vispār vai tas būs bīstami?
Nekas daudz šausmīgāks kā bija, nav sagaidāms, kaut arī riski saglabājas un parādīsies jauni. Piesardzīgam ir jābūt, kā vienmēr. Bieži publikācijās tiek paredzēts, ka tagad, kad labojumi netiks izsūtīti, visas jaunatrastās ievainojamības ļaus netraucēti ieviest ļaunatūru datoros ar
Windows XP operētājsistēmu. Tā tas būs tajos datoros, kuri turpinās izmantot
Microsft Security Essentials antivīrusu. Citi atbildīgie antivīrusu izstrādātāji nav paziņojuši par šīs sistēmas atbalsta beigām, gluži otrādi – lielākā daļa no tiem ir paredzējusi atbalsta turpinājumu XP sistēmai vismaz divu gadu laikā, tātad jaunie vīrusi šai sistēmai tiks reģistrēti vīrusu bāzēs un likvidēti, varbūt drusku vēlāk, bet tāpat sekmīgi. Bet jāņem gan vērā, ka arī šis atbalsts agri vai vēlu beigsies un tad pāreja uz citu sistēmu būs vēl grūtāka.
Vēl ir tāda „sarkanās lupatas” teorija, ka
Windows XP ietekmēs hakerus, kā sarkanā lupata vērsi, un, ka nu visi hakeri metīsies meklēt ievainojamības, vai pat jau ir atraduši un tikai gaidīja atbalsta beigas, lai sāktu savas neģēlības. To nu neviens droši nezina. Tā tiešām var gadīties, jo sevišķi, ja ņem vērā, ka
Windows XP tiek visvairāk pakļauta uzbrukumiem, bet var arī izrādīties, ka nemaz tik daudz to viegli atrodamo ievainojamību sistēmā nav palicis, jo galu galā tādi meklējumi jau notika 13 gadus, un var cerēt, ka ir palikušas neatklātas tikai pašas viltīgākās no tām.
3. Vai ar antivīrusu pietiks drošam darbam?
Ja tas ir sistēmā esošais
Microsoft Security Essentials, tad nē, nepietiks, tas ir jānomaina pret kādu citu antivīrusu, par kuru ir droši zināms, ka tas turpinās atbalstīt
Windows XP. Vēl ir jāveic arī citas darbības, lai nodrošinātos pret iespējamām nepatikšanām, bet šīs darbības gan būtu bijis jāveic arī tad, ja nekāda atbalsta izbeigšana nebūtu notikusi.
- Tātad jāinstalē antivīruss. Labāk jau ir maksas antivīruss, bet ir arī pietiekoši labi bezmaksas antivīrusi. Portālā esidross.lv pirms kāda laika tika rekomendēti un aprakstīti antivīrusu programmu avast! un ZoneAlarm bezmaksas varianti, un šīs kompānijas turpina atbalstīt Windows XP.
- Pēc tam vajag instalēt ugunsmūri, ja antivīrusam komplektā tāda nav. Sliktākā gadījumā paša Windows ugunsmūrim ir jābūt ieslēgtam (Jāiet uz Start/Control Panel/ Windows Firewall un jāatzīmē rūtiņa On), kurš arī prasīs papildu uzmanību – būs jāpārskata paredzētie izņēmumi cilnī Start/Control Panel/Windows Firewall/Exceptions. Ja vēl ir iespēja un paradums atbildīgus interneta pieslēgumus (pie bankām) veikt no smilšu kastes, tad ir izdarīts jau krietni daudz.
- Microsoft, līdz ar pašas sistēmas atbalsta pārtraukšanu, izbeidz arī visu šīs sistēmas lietotājprogrammu atbalstu. Tās ir jānomaina ar tādu firmu izstrādājumiem, kuras turpina atbalstīt Windows XP sistēmai paredzētos variantus. It sevišķi tas attiecas uz pārlūkprogrammu Windows Internet Explorer. Tā ir jāaizvieto ar Mozilla Firefox, Google Chrome, Opera vai vēl ar kādu citu. Tāpat datorā pasta programmu Outlook Express būtu vēlams nomainīt ar citu. Vispār vajadzētu caurskatīt visas datorā sakrājušās programmas un pārliecināties, ka tiek lietotas to jaunākās versijas.
- Var izmantot Microsoft piedāvāto bezmaksas rīku komplektu EMET (Enhanced Mitigation Experience Toolkit), kas pārbauda un aizsargā datorā izmantotās visu izstrādātāju lietotājprogrammas pret ļaunprātīgu izmantošanu. Šim rīkam var norādīt, kuras programmas ir speciāli jāaizsargā. Tas skaitās labs rīks, un to iesaka izmantot arī Windows XP vidē, kaut gan tur tas nenodrošina visas savas iespējas. Vairāk par šo rīku šeit.
- Windows XP lietotāji bieži strādā ar administratora tiesībām, arī veicot ikdienas datu apstrādi, interneta pārlūkošanu vai vēstuļu sūtīšanu. Tas ļoti palīdz iebrucējam ieviest datorā ļaunatūru, tāpēc ir nepieciešams izveidot parasto lietotāju, kas darīs darbus, kuri neprasa administratora tiesības. Tas jāizdara arī tad, ja datoram vispār ir tikai viens lietotājs. Pie tam gan administratoram, gan parastajam lietotājam ir jābūt parolēm, lai iekļūtu datorā. Jāuzsver, ka arī sava datora paroles, it sevišķi administratora parole, nedrīkst būt primitīvas. (Jaunu lietotāju ieviešanai ir jāiet uz Start/Settings/Control Panel/User Accounts).
- Jāpievērš uzmanība arī vēl tādam sīkumam. Nevajadzētu turēt datoru visu laiku pieslēgtu internetam, ja veicamie darbi – tekstu rakstīšana, datubāzu veidošana, iekopētās grāmatas lasīšana u.c. to neprasa. Nav grūti pieslēgties internetam tikai pasta saņemšanai un mājas lapu pārlūkošanai.
Lieki teikt, ka visiem iepriekšējiem Windows XP labojumiem ir jābūt instalētiem, kas tā arī būs, ja nebija atslēgta to automātiskā ielādēšana. (Par to var pārliecināties, aizejot uz Start/Settings/Control Panel/System/Automatic Updates).
4. Ja nu tomēr pāriet uz modernāku Windows, tad uz kādu?
Pati Microsoft cer, ka visi pāries uz jauno
Windows 8.1. Realitātē šī sistēma nav varējusi iegūt popularitāti, un visticamāk, ka lielākā daļa lietotāju izvēlēsies pašlaik vispopulārāko sistēmu
Windows 7. Jāatzīst gan, ka pāreja ar visiem darbiem uz jaunu sistēmu nav pārāk vienkārša. Izņēmums ir gadījumā, ja tiek nopirkts jauns spēcīgāks dators ar jaunu sistēmu, tad abus pieslēdz tīklam un speciāla programma
PCmover Express pārkopē visus lietotāja failus no vecās sistēmas uz jauno, pa ceļam izdarot vajadzīgo programmu pielāgošanu. Būtu saprātīgi pāreju palūgt izdarīt kādam zinātājam, jo sistēmu modernizēšana nav pasākums, kas būs bieži jādara un to mācīties nav racionāli.
5.Kā uzzināt, vai esošais dators pavilks modernāku sistēmu?
Ja datora operatīvā atmiņa ir 2GB, tad var cerēt uz
Windows 8.1 normālu darbu, ja tikai 1GB, tad vēl var cerēt, ka strādās
Windows 7. Lai precīzāk noteiktu iespējas ieviest
Windows 8.1, jāinstalē neliela bezmaksas programma
Windows 8 Upgrade Assistant, kuru var dabūt, piemēram,
šeit. Ja gribas
Windows 7, tad analoģiska programma ir
Windows 7 Upgrade Advisor, kuru var lejupielādēt no
šejienes. Šīs programmas ne tikai nosaka aparatūras piemērotību, bet izsakās arī par datorā izmantoto programmu savietojamību ar paredzēto sistēmu un piedāvā informāciju par šo programmu jaunākām versijām.
6. Cik maksā jaunāka sistēma?
Cenas ir dažādas un ir atkarīgas no vairākiem faktoriem, piemēram, cilvēkam, kas ilgi maksājis Microsoft par operētājsistēmām varētu būt arī kādas atlaides. Ja pērk kopā ar datoru, tad ir cita cena, nekā pērkot atsevišķi. Ieskats vietnē
salidzini.lv parāda, ka gan
Windows 7, gan
8 maksā ap 80 Euro.
7. Bet varbūt vislabāk ir pāriet uz Linux?
Šo ideju ir vērts apdomāt. Arī
Linux prasīs krietnu operatīvo atmiņu – vismaz 1GB, bet tam ir divas lielas priekšrocības –
tas ir bez maksas un daudz mazāk pakļauts dažādiem ļauniem uzbrukumiem. Vairāk informācijas portālā
esidross.lv. Ir gan arī trūkumi – ne visām pierastām programmām būs viegli atrast analogus un
Linux skaitās sarežģītāks un grūtāk apgūstams nekā
Windows operētājsistēma. Par šo pēdējo trūkumu var teikt to pašu, ko par japāņu valodu. Lai cik tā japāņu rakstība būtu grūta svešzemniekiem, tomēr Japānā nav neviena analfabēta. Tāpat ir grūti iedomāties cilvēku, kas būtu jau iemācījies strādāt
Windows XP vidē, bet nu galīgi nespētu apgūt
Linux sistēmu. Cita lieta, ka tas prasīs papildu darbu un pieradumu izmainīšanu.
1. Kas tam Microsoft notika, ka pēkšņi izbeidza atbalstīt Windows XP?
Nekas tāds pēkšņi nenotika. 13 gadus tā sistēma jau ir nostrādājusi. Jau 2009.gadā Microsoft pasludināja, ka izbeidz to attīstīt tālāk un ka 2014.gada aprīlī beigs atbalstīt šo sistēmu. Atbalstīt, tas nozīmē automātiski izsūtīt lietotājiem atrasto kļūdu labojumus. Tagad vairāk to nedarīs – nekādas kļūdas nemeklēs un to labojumus nesūtīs.2. Un ko tagad, vairs nevarēs strādāt ar Windows XP vispār vai tas būs bīstami?
Nekas daudz šausmīgāks kā bija, nav sagaidāms, kaut arī riski saglabājas un parādīsies jauni. Piesardzīgam ir jābūt, kā vienmēr. Bieži publikācijās tiek paredzēts, ka tagad, kad labojumi netiks izsūtīti, visas jaunatrastās ievainojamības ļaus netraucēti ieviest ļaunatūru datoros ar Windows XP operētājsistēmu. Tā tas būs tajos datoros, kuri turpinās izmantot Microsft Security Essentials antivīrusu. Citi atbildīgie antivīrusu izstrādātāji nav paziņojuši par šīs sistēmas atbalsta beigām, gluži otrādi – lielākā daļa no tiem ir paredzējusi atbalsta turpinājumu XP sistēmai vismaz divu gadu laikā, tātad jaunie vīrusi šai sistēmai tiks reģistrēti vīrusu bāzēs un likvidēti, varbūt drusku vēlāk, bet tāpat sekmīgi. Bet jāņem gan vērā, ka arī šis atbalsts agri vai vēlu beigsies un tad pāreja uz citu sistēmu būs vēl grūtāka.Vēl ir tāda „sarkanās lupatas” teorija, ka Windows XP ietekmēs hakerus, kā sarkanā lupata vērsi, un, ka nu visi hakeri metīsies meklēt ievainojamības, vai pat jau ir atraduši un tikai gaidīja atbalsta beigas, lai sāktu savas neģēlības. To nu neviens droši nezina. Tā tiešām var gadīties, jo sevišķi, ja ņem vērā, ka Windows XP tiek visvairāk pakļauta uzbrukumiem, bet var arī izrādīties, ka nemaz tik daudz to viegli atrodamo ievainojamību sistēmā nav palicis, jo galu galā tādi meklējumi jau notika 13 gadus, un var cerēt, ka ir palikušas neatklātas tikai pašas viltīgākās no tām.
3. Vai ar antivīrusu pietiks drošam darbam?
Ja tas ir sistēmā esošais Microsoft Security Essentials, tad nē, nepietiks, tas ir jānomaina pret kādu citu antivīrusu, par kuru ir droši zināms, ka tas turpinās atbalstīt Windows XP. Vēl ir jāveic arī citas darbības, lai nodrošinātos pret iespējamām nepatikšanām, bet šīs darbības gan būtu bijis jāveic arī tad, ja nekāda atbalsta izbeigšana nebūtu notikusi.
4. Ja nu tomēr pāriet uz modernāku Windows, tad uz kādu?
Pati Microsoft cer, ka visi pāries uz jauno Windows 8.1. Realitātē šī sistēma nav varējusi iegūt popularitāti, un visticamāk, ka lielākā daļa lietotāju izvēlēsies pašlaik vispopulārāko sistēmu Windows 7. Jāatzīst gan, ka pāreja ar visiem darbiem uz jaunu sistēmu nav pārāk vienkārša. Izņēmums ir gadījumā, ja tiek nopirkts jauns spēcīgāks dators ar jaunu sistēmu, tad abus pieslēdz tīklam un speciāla programma PCmover Express pārkopē visus lietotāja failus no vecās sistēmas uz jauno, pa ceļam izdarot vajadzīgo programmu pielāgošanu. Būtu saprātīgi pāreju palūgt izdarīt kādam zinātājam, jo sistēmu modernizēšana nav pasākums, kas būs bieži jādara un to mācīties nav racionāli.5.Kā uzzināt, vai esošais dators pavilks modernāku sistēmu?
Ja datora operatīvā atmiņa ir 2GB, tad var cerēt uz Windows 8.1 normālu darbu, ja tikai 1GB, tad vēl var cerēt, ka strādās Windows 7. Lai precīzāk noteiktu iespējas ieviest Windows 8.1, jāinstalē neliela bezmaksas programma Windows 8 Upgrade Assistant, kuru var dabūt, piemēram, šeit. Ja gribas Windows 7, tad analoģiska programma ir Windows 7 Upgrade Advisor, kuru var lejupielādēt no šejienes. Šīs programmas ne tikai nosaka aparatūras piemērotību, bet izsakās arī par datorā izmantoto programmu savietojamību ar paredzēto sistēmu un piedāvā informāciju par šo programmu jaunākām versijām.6. Cik maksā jaunāka sistēma?
Cenas ir dažādas un ir atkarīgas no vairākiem faktoriem, piemēram, cilvēkam, kas ilgi maksājis Microsoft par operētājsistēmām varētu būt arī kādas atlaides. Ja pērk kopā ar datoru, tad ir cita cena, nekā pērkot atsevišķi. Ieskats vietnē salidzini.lv parāda, ka gan Windows 7, gan 8 maksā ap 80 Euro.7. Bet varbūt vislabāk ir pāriet uz Linux?
Šo ideju ir vērts apdomāt. Arī Linux prasīs krietnu operatīvo atmiņu – vismaz 1GB, bet tam ir divas lielas priekšrocības – tas ir bez maksas un daudz mazāk pakļauts dažādiem ļauniem uzbrukumiem. Vairāk informācijas portālā esidross.lv. Ir gan arī trūkumi – ne visām pierastām programmām būs viegli atrast analogus un Linux skaitās sarežģītāks un grūtāk apgūstams nekā Windows operētājsistēma. Par šo pēdējo trūkumu var teikt to pašu, ko par japāņu valodu. Lai cik tā japāņu rakstība būtu grūta svešzemniekiem, tomēr Japānā nav neviena analfabēta. Tāpat ir grūti iedomāties cilvēku, kas būtu jau iemācījies strādāt Windows XP vidē, bet nu galīgi nespētu apgūt Linux sistēmu. Cita lieta, ka tas prasīs papildu darbu un pieradumu izmainīšanu.