Elza Jēkabsone, Linda Konovalova, Kristīne Rižņikova, Renāte Krauze, Amālija Brūvere (Raksta autores ir Rīgas Stradiņa universitātes žurnālistikas studentes)
Jaunlaulāto pārim, kas devies kāzu ceļojumā uz Austrāliju, varētu būt gluži saprotama vēlme dalīties savā laimē, iepriecinot Twitter sekotājus un citu sociālo tīklu lietotājus ar jaukām fotogrāfijām un komentāriem, piemēram, «Es ar savu mīļumu pie Sidnejas operas!», «Mēs ar ķenguru!» utt. Draugi par jums priecāsies vai klusībā apskaudīs, bet pastāv liela iespēja, ka savējiem domātos sociālo tīklu ierakstus redzēs arī svešinieki. Un, ja viņu vidū būs tādi, kas perina ļaunus nodomus, tad no šķietami nevainīgās informācijas ļaundari varētu izdarīt vismaz divus secinājumus: pirmkārt, ceļotāju ienākumu līmenis ir pietiekams, lai atļautos lidojumu uz Austrāliju; otrkārt, pašlaik viņu nav mājās. Parokoties nedaudz dziļāk sociālo tīklu profilos, bieži vien iespējams uzzināt arī citu vērtīgu informāciju -- cilvēka nodarbošanos, darbavietu, paradumus, kur viņš dzīvo, kāds ir mājokļa iekārtojums u.c.
Protams, šis piemērs nenozīmē, ka visiem sociālo tīklu lietotājiem būtu jāslīgst paranojā un jādomā, ka no visām pusēm uzglūn blēži, kas perina ļaunus nodomus. Tomēr tas liek aizdomāties, cik daudz mēs publiskojam informāciju, ko kāds var izmantot pret mums pašiem. Sociālo tīklu lapās mēs stāstām, kā jūtamies, kas mums patīk un liekas smieklīgs, bet bieži vien nemanot atklājam savu adresi, atrašanās vietu, ikdienas maršrutu, uzskatus un dzīves stilu. Ar to var iepazīties katrs, kam vien nav slinkums. Lai noskaidrotu, cik daudz par cilvēku iespējams uzzināt no sociālajiem tīkliem, vairāk nekā mēnesi veicām pētījumu, sociālajos tīklos izsekojot nepazīstamus cilvēkus. Pētījuma gaitā noskaidrojās, ka lielākoties informācijā par sevi un savām ikdienas gaitām dalās jauni cilvēki, īpaši sievietes, taču arī puiši neatpaliek. Šajā rakstā visu izsekoto personu vārdi ir mainīti.
Aerobikas un kokteiļu cienītāja
Katrīna ir rīdziniece kopš dzimšanas. Visaktīvāk viņa lieto Foursquare, atzīmējot visas savas ikdienas gaitas. Meitene dzīvo
Purvciemā, bet bieži paliek pa nakti pie drauga, kas dzīvo Apšu ielā. Katrīnai ir 22 gadi, viņa ieguvusi augstāko izglītību RTU. Šobrīd viņa strādā programmatūras izstrādes uzņēmumā par testētāju. Darbdienās viņa strādā no pulksten 9 līdz 17. Pusdienu pārtraukumos Katrīna apmeklē ēdnīcu Kurši Zemkopības ministrijā vai arī dodas uz veikalu Mego Vecrīgā. Uz darbu viņa brauc ar 5.trolejbusu no pieturas Daugavas stadions. Divreiz nedēļā Katrīna vakaros apmeklē sporta klubu City Fitness (tirdzniecības centrā Olympia), piedalās aerobikas nodarbībās pie treneres Alīnas. Visbiežāk viņa iepērkas veikalos Rimi (Nīcgales ielā 2) un Beta (Nīcgales ielā 35). Brīvdienās izklaidējas savos iemīļotākajos klubos Just Bar un Coyote Fly, bet pēdējā laikā biežāk atpūšas mājās ar draugu vai draudzenēm. Katrīnai visvairāk garšo rums Captain Morgan ar kolu un kokteilis Mohito. Visvairāk patīk bildēt sevi un dažkārt alkoholiskos kokteiļus.
Studente ar operēto īkšķi
Anna ir dzimusi Līvānos, bet pašlaik dzīvo un strādā Rīgā. Visaktīvāk lieto portālu Twitter. Meitenei ir draugs, kas par viņu ļoti rūpējas. Anna bieži slimo. Kad viņa nejūtas vesela, draugs dāvina puķes -- sarkanas rozes, kā arī šokolādi, cenšas smīdināt un uzlabot garastāvokli. Jāatzīst, ka viņam tas izdodas. Oktobra pirmajā nedēļā Anna devās skatīties basketbola spēli, viņa pati reizēm spēlē basketbolu. Šajā nedēļā Anna nopirka jaunu paklāju un 3.oktobrī našķējās ar šokolādi. Nākamajā nedēļā viņai bija algas diena, ko Anna nosvinēja ar jauna mobilā telefona iegādi. Pēc tam viņa garlaikojās darbā un lakoja nagus. 15.oktobrī kāds viņai ļoti sabojāja noskaņojumu, bet draugs iepriecināja -- nopirka puķes. Anna pasteidzās tās nobildēt un pierakstīt glaimojošu komentāru. Oktobra pēdējā nedēļā Anna ar draudzeni Ilzi un mammu devās ēst suši un dzert vīnu. Pusdienas bija kā saldais ēdiens pēc garas iepirkšanās dienas. Pēc dažām dienām ar draudzeni Elīnu meitene jauki pasēdēja un iedzēra vieglus alkoholiskos dzērienus no kārbām. Savukārt nākamajā dienā Annai topā bija spēle Latvija. Viņa labprāt sociālajos portālos ievieto fotogrāfijas, kurās redzamas uzdāvinātās puķes, vakariņas, vīna glāzes, viegli alkoholiski kokteiļi. Kādā no fotogrāfijām bija redzams arī meitenes operētais kājas īkšķis, kas bija pamatīgi apsaitēts.
Dejo un bauda naktsdzīvi
19 gadus vecā Zigrīda dzimusi Dobelē, bet tagad dzīvo, mācās un strādā Rīgā. Meitene studē LU komunikācijas zinātnes. Uz Dobeli brauc caur Jelgavu. Katru savu soli viņa atzīmē Foursquare, neskopojoties ar komentāriem par dažnedažādām dzīves problēmām. Tādējādi Facebook profils, kas turklāt savienots ar Foursquare, ir kā viņas dzīves spogulis. Zigrīda lieto arī Instagram un Twitter. Kopš septembra viņa strādā Statoil. Šogad sāka dejot -- divas reizes nedēļā (biežāk otrdienu un ceturtdienu vakaros) deju skolā Kaprīze. Katru piektdienu un sestdienu Zigrīda atpūšas klubos, lieto alkoholu un mīl naktsdzīvi, iemīļotākais klubs -- Just bar. Šobrīd dzīvo ar mīļoto cilvēku Jāni un divām draudzenēm Purvciemā. Attiecības ar Jāni viņai ir mazliet vairāk nekā gadu. Bieži ievieto internetā fotogrāfijas ar pašas gatavotu ēdienu. Regulāri atzīmējas Foursquare pa ceļam uz augstskolu. Katrs gājiens uz tirdzniecības centru un kafejnīcu arī tiek atzīmēts visos sociālajos tīklos. Zigrīdas profilos ir daudz bilžu ar alkoholu un ēdienu.
Apzinīgais students
Visvaldis ir rīdzinieks, dzīvo Iļģuciemā, Dzirciema ielā 99. Nesen nosvinēja 22.dzimšanas dienu. Visvaldis visvairāk lieto Foursquare, retāk Facebook, Twitter un Draugiem. Šobrīd viņš studē žurnālistiku Rīgas Stradiņa universitātē. Visvaldis visvairāk atzīmējas augstskolā -- bibliotēkā, Daily pusdienu restorānā, auditorijās, pierakstot komentārus par to, kas notiek lekcijās un kā viņš jūtas. Svarīgākās viņam ir mācības. Dažkārt puisis atzīmējas arī pa ceļam uz mājām, pieturās, piemēram, Buļļu aplī. Visvaldis pēc garās studiju dienas iepērkas veikalā Rimi, dažkārt pērk maizi vai kūku Iļģuciema maiznīcā. Katru trešdienas vakaru viņš sporto Āgenskalna ģimnāzijas sporta kompleksā. Puiša vecmamma dzīvo Zolitūdē, Rostokas ielā 48. Viņš dzīvo mierīgu dzīvi, nepatīk skaļas kompānijas, nelieto alkoholu. Patīk fotografēt sevi, puķes, dabu, grāmatas, kuras lasa, retāk pārtiku, ko lieto uzturā.
Atklāj pārāk daudz
Šie četri cilvēki ir tikai neliela daļa no mums, kas nemaz neievēro, ka pārmērīgi dalās ar informāciju, ko kāds var izmantot pret viņiem. Tas nozīmē, ka jebkurš var izsekot svešinieku un, piemēram, uzzināt, kad neesi mājās, lai varētu ielauzties un paņemt mantas, par kurām tik lepni esi stāstījis sociālajos tīklos, vai arī satiktu tevi kādā no ikdienas Foursquare «iečekošanās» vietām. Edgars Karķis no IT uzņēmuma Tilde atzīst, ka neapdomīga interneta lietošana mūsdienās kļuvusi par nopietnu problēmu. «Lielākais satraukums varētu būt par interneta portālos sniegto informāciju, kas par cilvēku atklāj daudz vairāk, nekā tas būtu nepieciešams. Portālos Draugiem.lv, Facebook, Twitter, Instagram u.c. cilvēki sniedz pārāk detalizētu informāciju. Taču katrs pats ir atbildīgs par to, ko saka, dara un raksta. Nevar prasīt atbildību no pakalpojuma sniedzēja, jo lietotājs pats pēc brīvas gribas ir izplatījis šo informāciju.»
Foto - shutterstock.com
Nepārvaramā tieksme dalīties
Sociālie tīkli ir jauns socializēšanās veids, kas attīstījies pēc interneta ienākšanas mūsu dzīvē. Sociālo tīklu pirmsākumi meklējami 1997.gadā, bet savu uzvaras gājienu tie sāka svinēt 2003.gadā, kad Amerikā masu mediju uzmanību piesaistīja Friendster. Kopš tā laika sociālie tīkli ir savairojušies kā sēnes pēc lietus un piedāvā visdažādākos veidus, kā dalīties informācijā ar pasauli. Nekontrolējamā tieksme dalīties ar apkārtējiem nav nekas jauns, jo agrāk, kad nebija masu mediju, cilvēki tāpat viens otram stāstīja jaunumus un baumas, kā arī vārdiski nodeva svarīgas zināšanas nākamajām paaudzēm.
Cilvēki ir sociālas būtnes, un, pamatojoties uz pazīstamo Maslova vajadzību piramīdu, viņi nav spējīgi nedalīties ar savu informāciju, jo tā ir daļa no viņu būtības. Maslova piramīda sastāv no piecām daļām, un tās pamatā ir divi līmeņi ar elementārām pamatvajadzībām -- fizioloģiskās vajadzības un nepieciešamība pēc drošības. Pārējie trīs līmeņi sastāv no socializēšanās un nepieciešamības pašrealizēties. Tas nozīmē, ka uzreiz pēc pamatvajadzību apmierināšanas cilvēkam svarīgākais ir socializēšanās.
Interneta vietne Socialmediatoday min piecus galvenos iemeslus, kāpēc cilvēki dalās ar informāciju sociālajos tīklos: lai sniegtu vērtīgu un izklaidējošu saturu citiem; izrādītu un definētu sevi citiem; augtu kā persona un veidotu attiecības; īstenotu pašizpausmi; popularizētu kādu zīmolu vai problēmu. Tātad caur sociālajiem tīkliem mēs sevi aktualizējam, parādām vēlamā gaismā, izrādām visu vērtīgo, kas mums ir. Bet vai tas tiešām ir nepieciešams?
Internets tevi neaizmirsīs
Daloties ar privātu informāciju internetā, cilvēks neaizdomājas, ka svešiniekiem sniedz vērtīgas ziņas par sevi, ko nekad nebūs iespējams pilnībā izdzēst no globālā tīmekļa. Lai mēģinātu cīnīties ar šo problēmu, Eiropas Savienība izstrādājusi jaunu datu aizsardzības reformu, kas paredz, ka ikvienam ir «tiesības tikt aizmirstam». Kā tas ietekmē sociālo tīklu lietotājus? Katram cilvēkam ir tiesības prasīt dzēst savus personas datus, ja nav pamatota iemesla tos paturēt. Tomēr jaunā reforma ir grūti realizējama, jo jāņem vērā, ka, reiz kaut ko ievietojot internetā, tas paliks tur mūžu mūžos un internets tevi nekad līdz galam neaizmirsīs, pat ja visi jau būs aizmirsuši.
Protams, arī pats lietotājs var dzēst savu profilu sociālajā portālā vai arī prasīt to izdarīt pakalpojuma sniedzējam, tādējādi it kā iznīcinot visas tur esošās bildes, komentārus, paustos uzskatus un viedokļus. Latvijas lielākā sociālā portāla Draugiem.lv runasvīrs Jānis Palkavnieks norāda, ka šajā portālā iespējams izveidot gan privāto, gan publisko profilu. «Ja lietotājam ir publisks profils, ierakstīto informāciju var nokopēt jebkura meklētājprogramma, piemēram, Google, tādējādi datus nevar pilnībā izdzēst.» Tādēļ viss, kas reiz ievietots un ierakstīts internetā, var palikt tur, pat ja vietnē, kurā esi to rakstījis, viss būs izdzēsts.
Kā sevi pasargāt
Par cilvēku daudz ko vēsta ne tikai rakstiskā informācija sociālajos tīklos. Pētījumā secinājām arī to, ka tikpat detalizētu un daudzpusīgu informāciju var uzzināt arī no publicētajām fotogrāfijām. Palkavnieks brīdina: «Ja bilde bijusi pieejama kaut vai nelielai grupiņai, ko var Draugos izveidot (kam bildes tiek rādītas un kam ne), pat diviem cilvēkiem, tā vairs nav privāta, bet gan publiska.» Tas nozīmē, ka jebkurš, ar ko esi dalījies savā informācijā, var to izmantot pret tavu gribu. Katrā sociālajā portālā ir iestatījumu sadaļa, kurā lietotājs pats atzīmē, kam un cik plašai auditorijai ir redzami gan attēli, gan cita informācija. Tādēļ katrs pats var izvēlēties, cik daudz no savas dzīves atklāt sekotājiem, jo daži peles klikšķi var visu pilnībā mainīt.
Pētījums atklāja, ka sociālo tīklu lietotāji lielākoties paši labprātīgi atklāj specifisku informāciju, ko var izmantot pret viņiem. Tādējādi daudzi no mums pat neapzinoties vieglprātīgi apdraud ne tikai savu personīgo un mantisko drošību, bet arī radus un draugus, par kuriem rakstām sociālajos tīklos. Izdzēst iespējams tikai sociālajā portālā esošos datus, bet varbūt tie jau nonākuši trešās personas rokās (pārkopēti, nozagti vai izkrāpti).
Katrs sociālo tīklu lietotājs sevi var pasargāt, norādot vēlamos privātuma uzstādījumus, ko iespējams noteikt katrā portālā. Īpaši daudz par mums stāsta sociālais portāls Foursquare, jo tur iespējams uzzināt ļoti detalizētu informāciju -- kur šobrīd atrodies, ar kādu cilvēku un ko tur dari. Turklāt, ja šis portāls ir kopīgots ar citiem sociālajiem tīkliem, piemēram, Twitter, tad par tavu atrašanās vietu iespējams uzzināt, pat nereģistrējoties Foursquare. Tādēļ ir svarīgi kritiski izvērtēt, ko un kādā nolūkā publicēt sociālajos tīklos. Pretējā gadījumā kļūsi atklāts un neaizsargāts svešai acij.
Elza Jēkabsone, Linda Konovalova, Kristīne Rižņikova, Renāte Krauze, Amālija Brūvere (Raksta autores ir Rīgas Stradiņa universitātes žurnālistikas studentes)
Jaunlaulāto pārim, kas devies kāzu ceļojumā uz Austrāliju, varētu būt gluži saprotama vēlme dalīties savā laimē, iepriecinot Twitter sekotājus un citu sociālo tīklu lietotājus ar jaukām fotogrāfijām un komentāriem, piemēram, «Es ar savu mīļumu pie Sidnejas operas!», «Mēs ar ķenguru!» utt. Draugi par jums priecāsies vai klusībā apskaudīs, bet pastāv liela iespēja, ka savējiem domātos sociālo tīklu ierakstus redzēs arī svešinieki. Un, ja viņu vidū būs tādi, kas perina ļaunus nodomus, tad no šķietami nevainīgās informācijas ļaundari varētu izdarīt vismaz divus secinājumus: pirmkārt, ceļotāju ienākumu līmenis ir pietiekams, lai atļautos lidojumu uz Austrāliju; otrkārt, pašlaik viņu nav mājās. Parokoties nedaudz dziļāk sociālo tīklu profilos, bieži vien iespējams uzzināt arī citu vērtīgu informāciju -- cilvēka nodarbošanos, darbavietu, paradumus, kur viņš dzīvo, kāds ir mājokļa iekārtojums u.c.
Protams, šis piemērs nenozīmē, ka visiem sociālo tīklu lietotājiem būtu jāslīgst paranojā un jādomā, ka no visām pusēm uzglūn blēži, kas perina ļaunus nodomus. Tomēr tas liek aizdomāties, cik daudz mēs publiskojam informāciju, ko kāds var izmantot pret mums pašiem. Sociālo tīklu lapās mēs stāstām, kā jūtamies, kas mums patīk un liekas smieklīgs, bet bieži vien nemanot atklājam savu adresi, atrašanās vietu, ikdienas maršrutu, uzskatus un dzīves stilu. Ar to var iepazīties katrs, kam vien nav slinkums. Lai noskaidrotu, cik daudz par cilvēku iespējams uzzināt no sociālajiem tīkliem, vairāk nekā mēnesi veicām pētījumu, sociālajos tīklos izsekojot nepazīstamus cilvēkus. Pētījuma gaitā noskaidrojās, ka lielākoties informācijā par sevi un savām ikdienas gaitām dalās jauni cilvēki, īpaši sievietes, taču arī puiši neatpaliek. Šajā rakstā visu izsekoto personu vārdi ir mainīti.
Aerobikas un kokteiļu cienītāja
Katrīna ir rīdziniece kopš dzimšanas. Visaktīvāk viņa lieto Foursquare, atzīmējot visas savas ikdienas gaitas. Meitene dzīvo Purvciemā, bet bieži paliek pa nakti pie drauga, kas dzīvo Apšu ielā. Katrīnai ir 22 gadi, viņa ieguvusi augstāko izglītību RTU. Šobrīd viņa strādā programmatūras izstrādes uzņēmumā par testētāju. Darbdienās viņa strādā no pulksten 9 līdz 17. Pusdienu pārtraukumos Katrīna apmeklē ēdnīcu Kurši Zemkopības ministrijā vai arī dodas uz veikalu Mego Vecrīgā. Uz darbu viņa brauc ar 5.trolejbusu no pieturas Daugavas stadions. Divreiz nedēļā Katrīna vakaros apmeklē sporta klubu City Fitness (tirdzniecības centrā Olympia), piedalās aerobikas nodarbībās pie treneres Alīnas. Visbiežāk viņa iepērkas veikalos Rimi (Nīcgales ielā 2) un Beta (Nīcgales ielā 35). Brīvdienās izklaidējas savos iemīļotākajos klubos Just Bar un Coyote Fly, bet pēdējā laikā biežāk atpūšas mājās ar draugu vai draudzenēm. Katrīnai visvairāk garšo rums Captain Morgan ar kolu un kokteilis Mohito. Visvairāk patīk bildēt sevi un dažkārt alkoholiskos kokteiļus.
Studente ar operēto īkšķi
Anna ir dzimusi Līvānos, bet pašlaik dzīvo un strādā Rīgā. Visaktīvāk lieto portālu Twitter. Meitenei ir draugs, kas par viņu ļoti rūpējas. Anna bieži slimo. Kad viņa nejūtas vesela, draugs dāvina puķes -- sarkanas rozes, kā arī šokolādi, cenšas smīdināt un uzlabot garastāvokli. Jāatzīst, ka viņam tas izdodas. Oktobra pirmajā nedēļā Anna devās skatīties basketbola spēli, viņa pati reizēm spēlē basketbolu. Šajā nedēļā Anna nopirka jaunu paklāju un 3.oktobrī našķējās ar šokolādi. Nākamajā nedēļā viņai bija algas diena, ko Anna nosvinēja ar jauna mobilā telefona iegādi. Pēc tam viņa garlaikojās darbā un lakoja nagus. 15.oktobrī kāds viņai ļoti sabojāja noskaņojumu, bet draugs iepriecināja -- nopirka puķes. Anna pasteidzās tās nobildēt un pierakstīt glaimojošu komentāru. Oktobra pēdējā nedēļā Anna ar draudzeni Ilzi un mammu devās ēst suši un dzert vīnu. Pusdienas bija kā saldais ēdiens pēc garas iepirkšanās dienas. Pēc dažām dienām ar draudzeni Elīnu meitene jauki pasēdēja un iedzēra vieglus alkoholiskos dzērienus no kārbām. Savukārt nākamajā dienā Annai topā bija spēle Latvija. Viņa labprāt sociālajos portālos ievieto fotogrāfijas, kurās redzamas uzdāvinātās puķes, vakariņas, vīna glāzes, viegli alkoholiski kokteiļi. Kādā no fotogrāfijām bija redzams arī meitenes operētais kājas īkšķis, kas bija pamatīgi apsaitēts.
Dejo un bauda naktsdzīvi
19 gadus vecā Zigrīda dzimusi Dobelē, bet tagad dzīvo, mācās un strādā Rīgā. Meitene studē LU komunikācijas zinātnes. Uz Dobeli brauc caur Jelgavu. Katru savu soli viņa atzīmē Foursquare, neskopojoties ar komentāriem par dažnedažādām dzīves problēmām. Tādējādi Facebook profils, kas turklāt savienots ar Foursquare, ir kā viņas dzīves spogulis. Zigrīda lieto arī Instagram un Twitter. Kopš septembra viņa strādā Statoil. Šogad sāka dejot -- divas reizes nedēļā (biežāk otrdienu un ceturtdienu vakaros) deju skolā Kaprīze. Katru piektdienu un sestdienu Zigrīda atpūšas klubos, lieto alkoholu un mīl naktsdzīvi, iemīļotākais klubs -- Just bar. Šobrīd dzīvo ar mīļoto cilvēku Jāni un divām draudzenēm Purvciemā. Attiecības ar Jāni viņai ir mazliet vairāk nekā gadu. Bieži ievieto internetā fotogrāfijas ar pašas gatavotu ēdienu. Regulāri atzīmējas Foursquare pa ceļam uz augstskolu. Katrs gājiens uz tirdzniecības centru un kafejnīcu arī tiek atzīmēts visos sociālajos tīklos. Zigrīdas profilos ir daudz bilžu ar alkoholu un ēdienu.
Apzinīgais students
Visvaldis ir rīdzinieks, dzīvo Iļģuciemā, Dzirciema ielā 99. Nesen nosvinēja 22.dzimšanas dienu. Visvaldis visvairāk lieto Foursquare, retāk Facebook, Twitter un Draugiem. Šobrīd viņš studē žurnālistiku Rīgas Stradiņa universitātē. Visvaldis visvairāk atzīmējas augstskolā -- bibliotēkā, Daily pusdienu restorānā, auditorijās, pierakstot komentārus par to, kas notiek lekcijās un kā viņš jūtas. Svarīgākās viņam ir mācības. Dažkārt puisis atzīmējas arī pa ceļam uz mājām, pieturās, piemēram, Buļļu aplī. Visvaldis pēc garās studiju dienas iepērkas veikalā Rimi, dažkārt pērk maizi vai kūku Iļģuciema maiznīcā. Katru trešdienas vakaru viņš sporto Āgenskalna ģimnāzijas sporta kompleksā. Puiša vecmamma dzīvo Zolitūdē, Rostokas ielā 48. Viņš dzīvo mierīgu dzīvi, nepatīk skaļas kompānijas, nelieto alkoholu. Patīk fotografēt sevi, puķes, dabu, grāmatas, kuras lasa, retāk pārtiku, ko lieto uzturā.
Atklāj pārāk daudz
Šie četri cilvēki ir tikai neliela daļa no mums, kas nemaz neievēro, ka pārmērīgi dalās ar informāciju, ko kāds var izmantot pret viņiem. Tas nozīmē, ka jebkurš var izsekot svešinieku un, piemēram, uzzināt, kad neesi mājās, lai varētu ielauzties un paņemt mantas, par kurām tik lepni esi stāstījis sociālajos tīklos, vai arī satiktu tevi kādā no ikdienas Foursquare «iečekošanās» vietām.
Edgars Karķis no IT uzņēmuma Tilde atzīst, ka neapdomīga interneta lietošana mūsdienās kļuvusi par nopietnu problēmu. «Lielākais satraukums varētu būt par interneta portālos sniegto informāciju, kas par cilvēku atklāj daudz vairāk, nekā tas būtu nepieciešams. Portālos Draugiem.lv, Facebook, Twitter, Instagram u.c. cilvēki sniedz pārāk detalizētu informāciju. Taču katrs pats ir atbildīgs par to, ko saka, dara un raksta. Nevar prasīt atbildību no pakalpojuma sniedzēja, jo lietotājs pats pēc brīvas gribas ir izplatījis šo informāciju.»
Nepārvaramā tieksme dalīties
Sociālie tīkli ir jauns socializēšanās veids, kas attīstījies pēc interneta ienākšanas mūsu dzīvē. Sociālo tīklu pirmsākumi meklējami 1997.gadā, bet savu uzvaras gājienu tie sāka svinēt 2003.gadā, kad Amerikā masu mediju uzmanību piesaistīja Friendster. Kopš tā laika sociālie tīkli ir savairojušies kā sēnes pēc lietus un piedāvā visdažādākos veidus, kā dalīties informācijā ar pasauli. Nekontrolējamā tieksme dalīties ar apkārtējiem nav nekas jauns, jo agrāk, kad nebija masu mediju, cilvēki tāpat viens otram stāstīja jaunumus un baumas, kā arī vārdiski nodeva svarīgas zināšanas nākamajām paaudzēm.
Cilvēki ir sociālas būtnes, un, pamatojoties uz pazīstamo Maslova vajadzību piramīdu, viņi nav spējīgi nedalīties ar savu informāciju, jo tā ir daļa no viņu būtības. Maslova piramīda sastāv no piecām daļām, un tās pamatā ir divi līmeņi ar elementārām pamatvajadzībām -- fizioloģiskās vajadzības un nepieciešamība pēc drošības. Pārējie trīs līmeņi sastāv no socializēšanās un nepieciešamības pašrealizēties. Tas nozīmē, ka uzreiz pēc pamatvajadzību apmierināšanas cilvēkam svarīgākais ir socializēšanās.
Interneta vietne Socialmediatoday min piecus galvenos iemeslus, kāpēc cilvēki dalās ar informāciju sociālajos tīklos: lai sniegtu vērtīgu un izklaidējošu saturu citiem; izrādītu un definētu sevi citiem; augtu kā persona un veidotu attiecības; īstenotu pašizpausmi; popularizētu kādu zīmolu vai problēmu. Tātad caur sociālajiem tīkliem mēs sevi aktualizējam, parādām vēlamā gaismā, izrādām visu vērtīgo, kas mums ir. Bet vai tas tiešām ir nepieciešams?
Internets tevi neaizmirsīs
Daloties ar privātu informāciju internetā, cilvēks neaizdomājas, ka svešiniekiem sniedz vērtīgas ziņas par sevi, ko nekad nebūs iespējams pilnībā izdzēst no globālā tīmekļa. Lai mēģinātu cīnīties ar šo problēmu, Eiropas Savienība izstrādājusi jaunu datu aizsardzības reformu, kas paredz, ka ikvienam ir «tiesības tikt aizmirstam». Kā tas ietekmē sociālo tīklu lietotājus? Katram cilvēkam ir tiesības prasīt dzēst savus personas datus, ja nav pamatota iemesla tos paturēt. Tomēr jaunā reforma ir grūti realizējama, jo jāņem vērā, ka, reiz kaut ko ievietojot internetā, tas paliks tur mūžu mūžos un internets tevi nekad līdz galam neaizmirsīs, pat ja visi jau būs aizmirsuši.
Protams, arī pats lietotājs var dzēst savu profilu sociālajā portālā vai arī prasīt to izdarīt pakalpojuma sniedzējam, tādējādi it kā iznīcinot visas tur esošās bildes, komentārus, paustos uzskatus un viedokļus. Latvijas lielākā sociālā portāla Draugiem.lv runasvīrs Jānis Palkavnieks norāda, ka šajā portālā iespējams izveidot gan privāto, gan publisko profilu. «Ja lietotājam ir publisks profils, ierakstīto informāciju var nokopēt jebkura meklētājprogramma, piemēram, Google, tādējādi datus nevar pilnībā izdzēst.» Tādēļ viss, kas reiz ievietots un ierakstīts internetā, var palikt tur, pat ja vietnē, kurā esi to rakstījis, viss būs izdzēsts.
Kā sevi pasargāt
Par cilvēku daudz ko vēsta ne tikai rakstiskā informācija sociālajos tīklos. Pētījumā secinājām arī to, ka tikpat detalizētu un daudzpusīgu informāciju var uzzināt arī no publicētajām fotogrāfijām. Palkavnieks brīdina: «Ja bilde bijusi pieejama kaut vai nelielai grupiņai, ko var Draugos izveidot (kam bildes tiek rādītas un kam ne), pat diviem cilvēkiem, tā vairs nav privāta, bet gan publiska.» Tas nozīmē, ka jebkurš, ar ko esi dalījies savā informācijā, var to izmantot pret tavu gribu. Katrā sociālajā portālā ir iestatījumu sadaļa, kurā lietotājs pats atzīmē, kam un cik plašai auditorijai ir redzami gan attēli, gan cita informācija. Tādēļ katrs pats var izvēlēties, cik daudz no savas dzīves atklāt sekotājiem, jo daži peles klikšķi var visu pilnībā mainīt.
Pētījums atklāja, ka sociālo tīklu lietotāji lielākoties paši labprātīgi atklāj specifisku informāciju, ko var izmantot pret viņiem. Tādējādi daudzi no mums pat neapzinoties vieglprātīgi apdraud ne tikai savu personīgo un mantisko drošību, bet arī radus un draugus, par kuriem rakstām sociālajos tīklos. Izdzēst iespējams tikai sociālajā portālā esošos datus, bet varbūt tie jau nonākuši trešās personas rokās (pārkopēti, nozagti vai izkrāpti).
Katrs sociālo tīklu lietotājs sevi var pasargāt, norādot vēlamos privātuma uzstādījumus, ko iespējams noteikt katrā portālā. Īpaši daudz par mums stāsta sociālais portāls Foursquare, jo tur iespējams uzzināt ļoti detalizētu informāciju -- kur šobrīd atrodies, ar kādu cilvēku un ko tur dari. Turklāt, ja šis portāls ir kopīgots ar citiem sociālajiem tīkliem, piemēram, Twitter, tad par tavu atrašanās vietu iespējams uzzināt, pat nereģistrējoties Foursquare. Tādēļ ir svarīgi kritiski izvērtēt, ko un kādā nolūkā publicēt sociālajos tīklos. Pretējā gadījumā kļūsi atklāts un neaizsargāts svešai acij.
Avots: žurnāls "Sestdiena" (06.11.2013.)