Padomju medicīnas darbinieki bija izdomājuši šādu izteikumu par toreiz eksistējušo bezmaksas medicīnu:
- Jūs ārstējaties par velti? Par velti jūs ārstējaties!
Visiem par prieku jāatzīst, ka bezmaksas „datormedicīna” gan nav veltīga. Tā ir tikpat laba kā maksas, nu, gandrīz tikpat laba. Tiesa, datora aizsardzība prasa papildus pūles, vienalga, vai šim nolūkam tiek vai netiek tērēta nauda.
Windows lietotājiem cīņa pret ļaunatūru ir obligāta. Šī cīņa var likties grūta un sarežģīta, bet atjaunot sabojātos failus un operētājsistēmu ir daudz grūtāk un nepatīkamāk un, starp citu, var izrādīties diezgan padārgi, nerunājot pat par tādu gadījumu, kad tiek uzlauzts bankas konts vai nozagti kredītkartes dati.
Šis raksts ir ievads rakstu grupai, kurā tiek aplūkoti datoru aizsardzības risinājumi, kas izmanto tikai bezmaksas programmatūru. Arī lietotāji, kas nodomājuši iegādāties datoru aizsardzības programmatūru, var sākt savu izvēli ar bezmaksas variantu apskati, lai nebūtu jāpērk nepazīstamas programmas, pilnas ar pārsteigumiem, un pēc tam ar nožēlu jāmet ārā.
Risinājumi tiek ne tikai piedāvāti, bet arī pietiekoši sīki aprakstīti, lai tos varētu izmantot arī tie, kas pašlaik vēl nav pieredzējuši datoru eksperti. Galvenā vērība ir pievērsta aspektiem, kas tiek uzskatīti par svarīgākajiem no nepieredzējuša lietotāja viedokļa. Tiek pastāstīts, kādas ir atšķirības bezmaksas programmai no maksas varianta, kā programmu uzinstalēt, ko tā dara, kam jāseko līdzi un uz ko jāreaģē, kā nomainīt svarīgākos uzstādījumus un kā programmu likvidēt, kad tam ir pienācis laiks.
No kā jābaidās?
Kas nepieciešams, lai dators būtu labi aizsargāts?
Kā organizēta cīņa ar datoru apdraudējumiem?
Bezmaksas drošības programmas – mārketinga pasākums
Obligātie ierobežojumi bezmaksas programmām
Kas jānoskaidro par bezmaksas programmu iespējām?
Kas jāzina par savu datoru?
Kura no bezmaksas drošības programmām ir vislabākā?
Kādus bezmaksas programmu aprakstus piedāvā šī rakstu grupa?
No kā jābaidās?
Īsa atbilde: No vīrusiem, tārpiem un zirgiem (no Trojas zirgiem, ja precīzāk).
Ja paskaidrot pavisam vienkārši, tad vīrusi ir programmas, kas izmaina datora darbību un spēj radīt savu kopiju. Lai izplatītos, tie pieķeras kādai citai programmai. Tārpi spēj pilnīgi patstāvīgi izplatīties pa tīklu, pa ceļam radot savas kopijas. Trojas zirgi uzdodas par kādām vajadzīgām programmām, bet patiesībā dara kaut ko pavisam citu. Pie tam ļaundabīgās programmas var būt un ir ļoti daudzveidīgas, var būt kaut kādi tārpaini zirgi vai vīrusaini tārpi un kas tik vēl ne.
Klasificēt ļaunatūru var arī pēc tās nolūkiem, kas arī var būt ļoti dažādi. Programma var sabojāt visus datorā esošos datus, kas ir ļoti nepatīkami pat tiem, kuri ir saprātīgi organizējuši darbu un regulāri saglabā vērtīgos failus uz kāda atsevišķa datu nesēja. Vēl sliktāk var gadīties ar tām programmām, kuras ieperinās datorā un pārķer svarīgu informāciju, piemēram, banku paroles. Nekas labs nav sagaidāms arī no datora iekļūšanas robotu tīklā, kad tas tiek izmantots kādām nelikumīgām darbībām. Tāds dators un viņa saimnieks var izsaukt pastiprinātu interesi no likumsargu puses un nodrošināt iespēju kļūt par policijas darbinieku „izpētes objektu”.
Vēl nevar nepieminēt īpaši ļaunu programmu tipu – sistēmlauzējus (rootkits), kas ieperinās pašā sistēmas saknē un pārveido šo sistēmu tā, ka tā kļūst viegli pieejama citai ļaunatūrai.
Sliktākais, ka arvien jauna veida draudi rodas regulāri, bet visi šādi draudi ir jānovērš patiesi labai datora aizsardzības stratēģijai. Vairāk par visiem iespējamiem draudiem var palasīt internetā, kaut vai šajā portālā, bet visu nekad nevarēs uzzināt, jo virtuālajā pasaulē jaunus draudus rada katru brīdi un šī darbošanās jau ir kļuvusi par aktīvu industrijas nozari, tāpat kā cīņa pret šiem draudiem.
Patiesībā ne tikai speciāli veidotas programmas rada draudus, arī paši lietotāji diezgan rūpīgi ir jātur rāmjos, jo var sagādāt vēl lielākus zaudējumus, klikšķinot uz ieraudzītām saitēm bez domāšanas, lejup ielādējot dažādus failus, un nesekojot tam, kāda informācija par viņiem nonāk internetā.
Vēl daži izdomā šādus tādus attaisnojumus, lai neveiktu nekādu datoru aizsardzību. Piemēram, mierina sevi ar domu – nevienam es vai mans dators nevar būt interesanti (uzzini
Ko ļaundaris var iegūt no uzlauzta datora). Tas ir iespējams, bet ir jāsaprot, ka vīrusi izplatās paši un pilnīgi nešķiro interesantus un neinteresantus cilvēkus. Tāpat arī robotu tīkla veidošanas programmas un paroļu zagļi nepēta cilvēku biogrāfijas un ienākumu deklarācijas. Strādā automātiskas programmas, kas izskata visus tīklam pieslēgtos datorus un piefiksē neaizsargātos – gan jau kādreiz noderēs. Arī dažādu spiegu programmu sagādātās informācijas rindu miljonus neviens neskatās pēc kārtas, bet gan speciālas programmas atfiltrē vēršanos pie bankām vai cita veida finanšu darījumu veikšanu.
Kas nepieciešams, lai dators būtu labi aizsargāts?
Līdz zobiem apbruņotam lietotājam savā datorā būtu jāuztur šāds arsenāls:
Antivīruss. Antivīrusi patiesībā apkaro ne tikai vīrusus, bet dažāda veida ļaunatūru: tārpus, Trojas zirgus, spiegu programmas, tastatūras pārķērējus un daudzus citus draudus. Šīs programmas apseko visus failus, kas nonāk datorā, un nosaka, vai tie gadījumā nav inficēti. Tās ne tikai atklāj bojātos vai pārveidotos failus, bet arī iespēju robežās tos izlabo. Šīs programmas pārbauda arī datora atmiņas saturu un palaistos procesus. Antivīrusam ir jābūt katrā datorā, it īpaši ja tas ir pieslēgts internetam, ja tiek izmantotas e-pasta programmas vai tīmekļa pārlūkprogrammas.
Ugunsmūris. Aizsargā datoru pret nesankcionētu pieslēgšanos pa tīklu. Ugunsmūris analizē datu plūsmu no datora un uz datoru un izdara slēdzienus par iespējamiem apdraudējumiem. Tādā veidā var atklāt ielaušanās mēģinājumus datorā un neļaut spiegu programmai izsūtīt ziņas no datora uz āru. Ugunsmūris prasa lielāku uzmanību nekā antivīruss un tāpēc ne vienmēr tiek izmantots, lietotāji apmierinās ar Windows sistēmā iebūvēto ugunsmūri, kuram gan ir ierobežotas iespējas, bet tas neprasa nekādu īpašu pieskatīšanu.
Smilšu kaste. Programma, kas datorā izveido tā paša datora vienkāršotu virtuālu kopiju un dod iespēju šajā datorā bez riska palaist jebkuru programmu, kas citādi varētu apdraudēt datoru. Piemēram, pārlūkprogrammu, kura var nejauši pieslēgties pie vietnes, kas izplata ļaunatūru. Pašlaik šādu smilšu kastu lietošana kļūst arvien populārāka, bet pie tām ir jāpierod.
Kā organizēta cīņa ar datoru apdraudējumiem?
Sava datora drošību panākt nav viegli. Ir labi, ja var iegādāties efektīvu antivīrusu programmu, kas noķers vīrusus un izlabos inficētos failus, uzlikt stipru ugunsmūri, kas aizsargās no iekļūšanas datorā pa tīklu, sagādāt smilšu kasti programmu pārbaudei, un mierīgi strādāt Interneta vidē, regulāri maksājot par programmatūras licences atjaunošanu. Varētu pat likties, ka no maksas par drošību neizbēgt, jo skaidrs, ka antivīrusa veidotāji ir pastāvīgā kara stāvoklī ar vīrusu veidotājiem un karš vienmēr ir dārga izprieca. Jebkurai antivīrusa programmai ir jāsatur iespēja vērsties pie datubāzes ar informāciju par jaunākajiem vīrusiem un šī datu bāze ir jāuztur un jāpapildina katru dienu un patiesībā arī naktīs, jo vīrusi rodas arī tad, kad mēs guļam. Pie tam, tiem, kas uztur šo datubāzi un veido antivīrusus, ir labi jāmaksā – bezdarbnieku starp datoru drošības speciālistiem nav. Tā kā regulāri maksājumi par antivīrusa programmas licenci ir saprotami un izskaidrojami. Kompānijām, kas piedāvā drošības programmas, vienmēr jābūt kādai iespējai sagādāt līdzekļus izdzīvošanai un vēl arī attīstībai.
Bezmaksas drošības programmas – mārketinga pasākums
Praktiski visi drošības programmu izstrādātāji piedāvā kādu bezmaksas programmatūru, kas kalpo kā marketinga pasākums, lai klienti iesāktu strādāt ar bezmaksas programmām, kuru iespējas bīstamo veidojumu ķeršanā ir kaut kādā veidā ierobežotas, un laika gaitā pārliecinātos, ka vajag kaut ko vēl labāku par nelielu, bet taisnīgu samaksu. Šīs ierobežotās iespējas dažādām kompānijām var ļoti atšķirties. Piemēram, ir antivīrusu izstrādātāji, kuri piedāvā bezmaksas antivīrusu programmas, kas godīgi paziņo, kad datorā ir ieperinājies vīruss, bet, lai to iznīcinātu, jau ir jānopērk programmas maksas variants. Drusku negaidīts mārketinga risinājums, vai ne?
Novērotāji pašlaik fiksē bezmaksas piedāvājuma kvalitātes kāpumu. Arvien vairāk programmu ražotāji sāk piedāvāt kvalitatīvus antivīrusus bez maksas, arī komplektā ar ugunsmūriem, par maksu atstājot uzlabotu servisu un šādas tādas papildu iespējas. To var izskaidrot tā, ka antivīrusu programmu ražošanā ir milzīga konkurence, arvien parādās jauni spēlētāji un daži no viņiem sekmīgi ielaužas tirgū. Jāņem vērā, ka antivīrusu programmu lietojums ir ļoti augsts, augstāks tas ir tikai pārlūkprogrammām. Ja izdodas izplatīt kādus 10 miljonus bezmaksas programmu, kas nemaz nav tik daudz, un tikai daži procenti no šo programmu ieguvējiem nopērk maksas programmu, tad jau var dzīvot.
Obligātie ierobežojumi bezmaksas programmām
Pilnīgi visas bezmaksas drošības programmas ierobežo programmu izmantošanu ar personīgo mājas datoru, uzņēmuma vai iestādes vajadzībām šāda programma ir jāpērk. Patiesībā gan neviens nepārbauda, kur iegūtā programma tiek lietota.
Otrs izplatīts ierobežojums ir konsultāciju iespēja pa telefonu vai e-pastu. Bezmaksas programmu lietotājiem šādas iespējas parasti nav un pašiem jātiek galā ar visām problēmām.
Kas jānoskaidro par bezmaksas programmu iespējām?
Dažādām kompānijām bezmaksas antivīrusu programmu ierobežojumi atšķiras, un vajadzīgs zināms pētniecības darbs, lai noskaidrotu, kura no šīm programmām vislabāk atbilst katra lietotāja vajadzībām un pieredzei.
Svarīgākā informācija, kas ir jānoskaidro:
- vai bezmaksas variants cīnās pret pietiekoši daudziem apdraudējumiem – vīrusiem, Trojas zirgiem, tīkla tārpiem, vai pārbauda ieejošo pastu, apmeklētās vietnes utt., vai spēj darboties pret sistēmlauzējiem. Ar šo pēdējo iespēju neviens programmu veidotājs neaizmirst palepoties;
- vai ir iespēja pārbaudīt datoru reālā laikā automātiski, vai pašam šī programma būs regulāri jāpalaiž;
- vai ir iespēja atjaunot vīrusu datu bāzi automātiski, vai pašam būs regulāri jāpieslēdzas un jāatjauno.
Kas jāzina par savu datoru?
Kā vienmēr, gādājot jaunu programmu, ir jānoskaidro, vai dators nav pārāk vecs šai programmai, un vai esošā operētājsistēma varēs strādāt ar šo programmu.
Pirms instalēt bezmaksas antivīrusu programmu jāpārliecinās, vai datorā jau nav instalēta kāda no antivīrusu programmām. Divas antivīrusu programmas parasti konfliktē, kaut vai tāpēc, ka katrā no viņām var būt kādi vīrusu paraugi, kuras otra programma atklās un cels trauksmi. Parasti antivīrusa ražotāji publicē sarakstus ar tām programmā, ar kurām šis antivīruss nav savietojams, bet tie saraksti nevar būt pilnīgi, jo viss visu laiku mainās, tāpēc drošības dēļ vecais antivīruss ir jālikvidē.
Kura no bezmaksas drošības programmām ir vislabākā?
Drošības programmas tiek regulāri testētas dažādās vietās, ar dažādām metodēm un no dažādiem izmantošanas aspektiem. Tas nav viegls darbs un pilnīgi objektīvus rezultātus iegūt nav iespējams. Testē pēc dažādiem rādītājiem un katrā no viņiem līderis izrādās cits. Testē parasti pilnvērtīgas maksas programmas, bet ir arī bezmaksas variantu salīdzināšanas pētījumi. Svarīgākais rādītājs, protams, ir ļaunatūras atklāšanas iespējas, vēl skatās, cik stipri drošības programma noslogo datoru, cik bieži tā izsludina viltus trauksmi u.c.
Maz palīdz iepazīšanās ar kāda no diskusiju foruma materiāliem. Tur vienmēr atradīsies augsts programmas novērtējums, bet, kā vienmēr, būs arī pietiekoši daudz ķengu. Patiesībā tā jau arī ir, ka uz viena datora labi strādā viena programma, bet uz cita tā sāk radīt problēmas. Tomēr internetā arī labu mantu nevar noslēpt, kaut kāds kopsaucējs vienmēr izveidojas.
Kādus bezmaksas programmu aprakstus piedāvā šī rakstu grupa?
avast! Free Antivirus, Nenoliedzami šī ir viena no populārākām bezmaksas antivīrusu programmām. avast! satur pilnvērtīgu vīrusu apkarošanas programmu. Piedāvā arī iespēju pārbaudīt datoru vēl pirms sistēmas ielādes, kas var būt svarīgi cīņā pret sistēmlauzējiem (rootkits), tās darbība maz noslogo datoru, tai ir plašāk attīstīts programmas interfeiss ar dažādām iespējām un, kas tiešām ir retums – interfeiss ir arī
latviešu valodā. Kaut vai šī iemesla dēļ, ar šo programmu jāsāk. Bezmaksas variantā nav ugunsmūra, un smilšu kastes iespējas ir ļoti ierobežotas.
Lasīt vairāk par avast! Free Antivirus.
BufferZone Pro. Tā ir programma, kas darbojas ar smilšu kasti, kas gan ir nosaukta par buferzonu. Programma labi papildinās bezmaksas antivīrusus, kuri nekad nepiedāvā šo iespēju.
Lasīt vairāk par BufferZone Pro.
Avira Free Antivirus. Šī arī ir pilnvērtīga vīrusu apkarošanas programma bez maksas. Firma ir slavena ar heiristiskās vīrusu analīzes izstrādi. Šī analīze principā ļauj atklāt vīrusus, kuri vēl nav nevienā vīrusu datu bāzē, kaut arī šāda analīze palielina viltus trauksmes iespējas, kad par vīrusiem tiek pasludinātas pilnīgi nevainīgas programmas. Jāpapildina ar ugunsmūri.
Apraksts tiek gatavots.
ZoneAlarm Free Firewall. Viens no populārākajiem bezmaksas ugunsmūriem, kas nodrošina aizsardzību pret ļaunatūras ielaušanos un iefiltrēšanos datorā no interneta. Līdz ar ugunsmūri var lejupielādēt arī bezmaksas programmatūru pārlūkprogrammu drošības pastiprināšanai, ieskaitot sekotāju bloķēšanu.
Lasīt vairāk par ZoneAlarm Free Firewall.
Par iespējām palielināt varbūtību, ka varēs atrast pazudušos datorus un līdzīgas iekārtas, stāsta raksts par programmu
Prey.
Būs vēl arī citi datoru aizsardzības risinājumi un to apraksti. Protams, bez maksas un labi. Sekojiet informācijai!
No kā jābaidās?
Īsa atbilde: No vīrusiem, tārpiem un zirgiem (no Trojas zirgiem, ja precīzāk). Ja paskaidrot pavisam vienkārši, tad vīrusi ir programmas, kas izmaina datora darbību un spēj radīt savu kopiju. Lai izplatītos, tie pieķeras kādai citai programmai. Tārpi spēj pilnīgi patstāvīgi izplatīties pa tīklu, pa ceļam radot savas kopijas. Trojas zirgi uzdodas par kādām vajadzīgām programmām, bet patiesībā dara kaut ko pavisam citu. Pie tam ļaundabīgās programmas var būt un ir ļoti daudzveidīgas, var būt kaut kādi tārpaini zirgi vai vīrusaini tārpi un kas tik vēl ne. Klasificēt ļaunatūru var arī pēc tās nolūkiem, kas arī var būt ļoti dažādi. Programma var sabojāt visus datorā esošos datus, kas ir ļoti nepatīkami pat tiem, kuri ir saprātīgi organizējuši darbu un regulāri saglabā vērtīgos failus uz kāda atsevišķa datu nesēja. Vēl sliktāk var gadīties ar tām programmām, kuras ieperinās datorā un pārķer svarīgu informāciju, piemēram, banku paroles. Nekas labs nav sagaidāms arī no datora iekļūšanas robotu tīklā, kad tas tiek izmantots kādām nelikumīgām darbībām. Tāds dators un viņa saimnieks var izsaukt pastiprinātu interesi no likumsargu puses un nodrošināt iespēju kļūt par policijas darbinieku „izpētes objektu”. Vēl nevar nepieminēt īpaši ļaunu programmu tipu – sistēmlauzējus (rootkits), kas ieperinās pašā sistēmas saknē un pārveido šo sistēmu tā, ka tā kļūst viegli pieejama citai ļaunatūrai. Sliktākais, ka arvien jauna veida draudi rodas regulāri, bet visi šādi draudi ir jānovērš patiesi labai datora aizsardzības stratēģijai. Vairāk par visiem iespējamiem draudiem var palasīt internetā, kaut vai šajā portālā, bet visu nekad nevarēs uzzināt, jo virtuālajā pasaulē jaunus draudus rada katru brīdi un šī darbošanās jau ir kļuvusi par aktīvu industrijas nozari, tāpat kā cīņa pret šiem draudiem. Patiesībā ne tikai speciāli veidotas programmas rada draudus, arī paši lietotāji diezgan rūpīgi ir jātur rāmjos, jo var sagādāt vēl lielākus zaudējumus, klikšķinot uz ieraudzītām saitēm bez domāšanas, lejup ielādējot dažādus failus, un nesekojot tam, kāda informācija par viņiem nonāk internetā. Vēl daži izdomā šādus tādus attaisnojumus, lai neveiktu nekādu datoru aizsardzību. Piemēram, mierina sevi ar domu – nevienam es vai mans dators nevar būt interesanti (uzzini Ko ļaundaris var iegūt no uzlauzta datora). Tas ir iespējams, bet ir jāsaprot, ka vīrusi izplatās paši un pilnīgi nešķiro interesantus un neinteresantus cilvēkus. Tāpat arī robotu tīkla veidošanas programmas un paroļu zagļi nepēta cilvēku biogrāfijas un ienākumu deklarācijas. Strādā automātiskas programmas, kas izskata visus tīklam pieslēgtos datorus un piefiksē neaizsargātos – gan jau kādreiz noderēs. Arī dažādu spiegu programmu sagādātās informācijas rindu miljonus neviens neskatās pēc kārtas, bet gan speciālas programmas atfiltrē vēršanos pie bankām vai cita veida finanšu darījumu veikšanu.Kas nepieciešams, lai dators būtu labi aizsargāts?
Līdz zobiem apbruņotam lietotājam savā datorā būtu jāuztur šāds arsenāls: Antivīruss. Antivīrusi patiesībā apkaro ne tikai vīrusus, bet dažāda veida ļaunatūru: tārpus, Trojas zirgus, spiegu programmas, tastatūras pārķērējus un daudzus citus draudus. Šīs programmas apseko visus failus, kas nonāk datorā, un nosaka, vai tie gadījumā nav inficēti. Tās ne tikai atklāj bojātos vai pārveidotos failus, bet arī iespēju robežās tos izlabo. Šīs programmas pārbauda arī datora atmiņas saturu un palaistos procesus. Antivīrusam ir jābūt katrā datorā, it īpaši ja tas ir pieslēgts internetam, ja tiek izmantotas e-pasta programmas vai tīmekļa pārlūkprogrammas. Ugunsmūris. Aizsargā datoru pret nesankcionētu pieslēgšanos pa tīklu. Ugunsmūris analizē datu plūsmu no datora un uz datoru un izdara slēdzienus par iespējamiem apdraudējumiem. Tādā veidā var atklāt ielaušanās mēģinājumus datorā un neļaut spiegu programmai izsūtīt ziņas no datora uz āru. Ugunsmūris prasa lielāku uzmanību nekā antivīruss un tāpēc ne vienmēr tiek izmantots, lietotāji apmierinās ar Windows sistēmā iebūvēto ugunsmūri, kuram gan ir ierobežotas iespējas, bet tas neprasa nekādu īpašu pieskatīšanu. Smilšu kaste. Programma, kas datorā izveido tā paša datora vienkāršotu virtuālu kopiju un dod iespēju šajā datorā bez riska palaist jebkuru programmu, kas citādi varētu apdraudēt datoru. Piemēram, pārlūkprogrammu, kura var nejauši pieslēgties pie vietnes, kas izplata ļaunatūru. Pašlaik šādu smilšu kastu lietošana kļūst arvien populārāka, bet pie tām ir jāpierod.Kā organizēta cīņa ar datoru apdraudējumiem?
Sava datora drošību panākt nav viegli. Ir labi, ja var iegādāties efektīvu antivīrusu programmu, kas noķers vīrusus un izlabos inficētos failus, uzlikt stipru ugunsmūri, kas aizsargās no iekļūšanas datorā pa tīklu, sagādāt smilšu kasti programmu pārbaudei, un mierīgi strādāt Interneta vidē, regulāri maksājot par programmatūras licences atjaunošanu. Varētu pat likties, ka no maksas par drošību neizbēgt, jo skaidrs, ka antivīrusa veidotāji ir pastāvīgā kara stāvoklī ar vīrusu veidotājiem un karš vienmēr ir dārga izprieca. Jebkurai antivīrusa programmai ir jāsatur iespēja vērsties pie datubāzes ar informāciju par jaunākajiem vīrusiem un šī datu bāze ir jāuztur un jāpapildina katru dienu un patiesībā arī naktīs, jo vīrusi rodas arī tad, kad mēs guļam. Pie tam, tiem, kas uztur šo datubāzi un veido antivīrusus, ir labi jāmaksā – bezdarbnieku starp datoru drošības speciālistiem nav. Tā kā regulāri maksājumi par antivīrusa programmas licenci ir saprotami un izskaidrojami. Kompānijām, kas piedāvā drošības programmas, vienmēr jābūt kādai iespējai sagādāt līdzekļus izdzīvošanai un vēl arī attīstībai.Bezmaksas drošības programmas – mārketinga pasākums
Praktiski visi drošības programmu izstrādātāji piedāvā kādu bezmaksas programmatūru, kas kalpo kā marketinga pasākums, lai klienti iesāktu strādāt ar bezmaksas programmām, kuru iespējas bīstamo veidojumu ķeršanā ir kaut kādā veidā ierobežotas, un laika gaitā pārliecinātos, ka vajag kaut ko vēl labāku par nelielu, bet taisnīgu samaksu. Šīs ierobežotās iespējas dažādām kompānijām var ļoti atšķirties. Piemēram, ir antivīrusu izstrādātāji, kuri piedāvā bezmaksas antivīrusu programmas, kas godīgi paziņo, kad datorā ir ieperinājies vīruss, bet, lai to iznīcinātu, jau ir jānopērk programmas maksas variants. Drusku negaidīts mārketinga risinājums, vai ne? Novērotāji pašlaik fiksē bezmaksas piedāvājuma kvalitātes kāpumu. Arvien vairāk programmu ražotāji sāk piedāvāt kvalitatīvus antivīrusus bez maksas, arī komplektā ar ugunsmūriem, par maksu atstājot uzlabotu servisu un šādas tādas papildu iespējas. To var izskaidrot tā, ka antivīrusu programmu ražošanā ir milzīga konkurence, arvien parādās jauni spēlētāji un daži no viņiem sekmīgi ielaužas tirgū. Jāņem vērā, ka antivīrusu programmu lietojums ir ļoti augsts, augstāks tas ir tikai pārlūkprogrammām. Ja izdodas izplatīt kādus 10 miljonus bezmaksas programmu, kas nemaz nav tik daudz, un tikai daži procenti no šo programmu ieguvējiem nopērk maksas programmu, tad jau var dzīvot.Obligātie ierobežojumi bezmaksas programmām
Pilnīgi visas bezmaksas drošības programmas ierobežo programmu izmantošanu ar personīgo mājas datoru, uzņēmuma vai iestādes vajadzībām šāda programma ir jāpērk. Patiesībā gan neviens nepārbauda, kur iegūtā programma tiek lietota. Otrs izplatīts ierobežojums ir konsultāciju iespēja pa telefonu vai e-pastu. Bezmaksas programmu lietotājiem šādas iespējas parasti nav un pašiem jātiek galā ar visām problēmām.Kas jānoskaidro par bezmaksas programmu iespējām?
Dažādām kompānijām bezmaksas antivīrusu programmu ierobežojumi atšķiras, un vajadzīgs zināms pētniecības darbs, lai noskaidrotu, kura no šīm programmām vislabāk atbilst katra lietotāja vajadzībām un pieredzei. Svarīgākā informācija, kas ir jānoskaidro:Kas jāzina par savu datoru?
Kā vienmēr, gādājot jaunu programmu, ir jānoskaidro, vai dators nav pārāk vecs šai programmai, un vai esošā operētājsistēma varēs strādāt ar šo programmu. Pirms instalēt bezmaksas antivīrusu programmu jāpārliecinās, vai datorā jau nav instalēta kāda no antivīrusu programmām. Divas antivīrusu programmas parasti konfliktē, kaut vai tāpēc, ka katrā no viņām var būt kādi vīrusu paraugi, kuras otra programma atklās un cels trauksmi. Parasti antivīrusa ražotāji publicē sarakstus ar tām programmā, ar kurām šis antivīruss nav savietojams, bet tie saraksti nevar būt pilnīgi, jo viss visu laiku mainās, tāpēc drošības dēļ vecais antivīruss ir jālikvidē.Kura no bezmaksas drošības programmām ir vislabākā?
Drošības programmas tiek regulāri testētas dažādās vietās, ar dažādām metodēm un no dažādiem izmantošanas aspektiem. Tas nav viegls darbs un pilnīgi objektīvus rezultātus iegūt nav iespējams. Testē pēc dažādiem rādītājiem un katrā no viņiem līderis izrādās cits. Testē parasti pilnvērtīgas maksas programmas, bet ir arī bezmaksas variantu salīdzināšanas pētījumi. Svarīgākais rādītājs, protams, ir ļaunatūras atklāšanas iespējas, vēl skatās, cik stipri drošības programma noslogo datoru, cik bieži tā izsludina viltus trauksmi u.c. Maz palīdz iepazīšanās ar kāda no diskusiju foruma materiāliem. Tur vienmēr atradīsies augsts programmas novērtējums, bet, kā vienmēr, būs arī pietiekoši daudz ķengu. Patiesībā tā jau arī ir, ka uz viena datora labi strādā viena programma, bet uz cita tā sāk radīt problēmas. Tomēr internetā arī labu mantu nevar noslēpt, kaut kāds kopsaucējs vienmēr izveidojas.Kādus bezmaksas programmu aprakstus piedāvā šī rakstu grupa?
avast! Free Antivirus, Nenoliedzami šī ir viena no populārākām bezmaksas antivīrusu programmām. avast! satur pilnvērtīgu vīrusu apkarošanas programmu. Piedāvā arī iespēju pārbaudīt datoru vēl pirms sistēmas ielādes, kas var būt svarīgi cīņā pret sistēmlauzējiem (rootkits), tās darbība maz noslogo datoru, tai ir plašāk attīstīts programmas interfeiss ar dažādām iespējām un, kas tiešām ir retums – interfeiss ir arī latviešu valodā. Kaut vai šī iemesla dēļ, ar šo programmu jāsāk. Bezmaksas variantā nav ugunsmūra, un smilšu kastes iespējas ir ļoti ierobežotas. Lasīt vairāk par avast! Free Antivirus. BufferZone Pro. Tā ir programma, kas darbojas ar smilšu kasti, kas gan ir nosaukta par buferzonu. Programma labi papildinās bezmaksas antivīrusus, kuri nekad nepiedāvā šo iespēju. Lasīt vairāk par BufferZone Pro. Avira Free Antivirus. Šī arī ir pilnvērtīga vīrusu apkarošanas programma bez maksas. Firma ir slavena ar heiristiskās vīrusu analīzes izstrādi. Šī analīze principā ļauj atklāt vīrusus, kuri vēl nav nevienā vīrusu datu bāzē, kaut arī šāda analīze palielina viltus trauksmes iespējas, kad par vīrusiem tiek pasludinātas pilnīgi nevainīgas programmas. Jāpapildina ar ugunsmūri. Apraksts tiek gatavots. ZoneAlarm Free Firewall. Viens no populārākajiem bezmaksas ugunsmūriem, kas nodrošina aizsardzību pret ļaunatūras ielaušanos un iefiltrēšanos datorā no interneta. Līdz ar ugunsmūri var lejupielādēt arī bezmaksas programmatūru pārlūkprogrammu drošības pastiprināšanai, ieskaitot sekotāju bloķēšanu. Lasīt vairāk par ZoneAlarm Free Firewall. Par iespējām palielināt varbūtību, ka varēs atrast pazudušos datorus un līdzīgas iekārtas, stāsta raksts par programmu Prey. Būs vēl arī citi datoru aizsardzības risinājumi un to apraksti. Protams, bez maksas un labi. Sekojiet informācijai!