Surogātpasts jeb spams ir parasti nevēlams e-pasts, kas tiek izsūtīts masveidā ar mērķi reklamēt kādu preci vai pakalpojumu. Bieži rodas jautājums – kā mūsu e-pasta adreses nonāk svešinieku rokās un kā no tā izvairīties.
- Nejaušības princips. Lielie bezmaksas e-pastu nodrošinātāji kā gmail.com, hotmail.com un citi, ir ļoti iecienīts mērķis surogātpastu sūtītājiem. Bieži tiek izmantota ļaundabīga programmatūra, kura ģenerē e-pasta adreses no dažādiem burtu un ciparu savienojumiem. Tad tiek izsūtītas mēstules, piefiksēti saņēmēji un veidots derīgais e-pastu saraksts. No šāda veida uzbrukumiem ir iespējams izvairīties, izmantojot gana sarežģītu e-pasta vārdu, vēlams tādu, kurš ir gana garš, satur vairāk kā vienu vārdu un ciparus. Noteikti nemēģiniet izmantot kādu sugas vārdu, kurš atrodams vārdnīcā, jo tie ir pirmie, kam kāds ķeras klāt.
- Pašu cilvēku nepiesardzība. Vēl viens veids kā Jūsu e-pasts var tikt ievietots surogātpasta sūtītāju sarakstos, ir gluži vienkārši to atrodot. Bieži vien cilvēki nepiesardzīgi atklāj savas e-pasta adreses dažādos sociālajos portālos, tērzēšanas un citās vietnēs, mājas lapās. Meklēšanas programmatūra, pārmeklējot dažādas interneta lapas, meklē pēc simbola @ vārdu savirknējuma vidū un to atrodot, fiksē kā adresi, kam vēlāk tiek izsūtīts surogātpasts. Šī iemesla dēļ ir vēlams būt piesardzīgam pirms atklāt savu e-pasta adresi, vai vēl labāk – izveidojiet vienu e-pasta adresi, kuru izmantojiet saziņai ar cilvēkiem un darba jautājumiem, un otru, ko izmantojiet, sērfojot internetā, iepērkoties tur, vai darot ko citu.
- Inficēts dators. Lai cik neticami tas neizklausītos, surogātpasts, Jums pat nenojaušot, var tik izsūtīts arī no Jūsu paša e-pasta, piekļūstot visām adresēm, kas atrodamas Jūsu adrešu grāmatā. Tas notiek gadījumā , ja Jūsu dators ir inficēts – ir speciālas ļaundabīgās programmatūras, kuru darbība ir vērsta tieši uz surogātpasta izsūtīšanu no uzlauztā datora. Lai pret to cīnītos, kā parasti, jānodrošina visi piesardzības pasākumi, lai dators netiktu inficēts – pretvīrusu programmatūra, ugunsmūris, operētājsistēmas atjauninājumi.
Šie ir galvenie veidi, kā Jums nenojaušot tiek iegūts Jūsu e-pasts. Turklāt mūsdienās e-pastu kolekcionēšana ir vesels bizness un notiek darījumi, kuros savāktās e-pastu listes tiek pārdodas tālāk. Respektīvi, ja Jūsu e-pasts ir iekļuvis kādā no šīm listēm, tad visdrīzāk Jūs ātri vien sāksiet saņemt surogātpastu ne tikai no viena sūtītāja, bet daudziem. Populārs ir arī pakalpojums, kas piedāvā garantētu mēstuļu nokļūšanu konkrētos e-pastos, apejot arī surogātpasta filtrus. Piemēram, izsūtīt 1 miljonu vēstuļu, kas sasniedz kāda pastkasti, maksā 200 USD.
Tādēļ ir vērts ievērot jau iepriekš minētos padomus –
izveidojiet sarežģītu e-pasta vārdu, nepublicējiet to atklātībā, izmantojiet atsevišķus e-pastus darbam un izklaidei.
Vēl viena lieta, kam būtu vērts pievērst uzmanību – ļoti bieži, ja kaut ko iegādājaties, pirkšanas procesā ir nelieliem burtiem rakstīts „vēlos saņemt aktuālus piedāvājumus no xxx”. Turklāt šī opcija jau ir laipni atķeksēta Jūsu vietā. Vai otrs variants mēdz būt, ka pirkšanas procesā parādās uzraksts „atzīmējiet, ja nevēlaties saņemt ziņas par īpašiem piedāvājumiem”. Ja Jūs šādiem sīkumiem nepievērsīsiet uzmanību, vēlāk iespējams sāksiet saņemt negaidītus reklāmas paziņojumus.
Kādēļ Jūs noteikti nevēlaties saņemt surogātpastu?
Varbūt dažiem saņemtās reklāmas un ziņojumi neliekas traucējoši, tomēr jebkurā gadījumā labāk ir, ja Jūsu e-pasta adrese nenonāk surogātpasta sūtītāju listēs. Jo, kaut gan lielākoties šīs masveidā izsūtītās vēstules ir radītas, lai reklamētu kādu preci vai pakalpojumu, reizēm gadās, ka izsūtīto vēstuļu mērķis ir inficēt Jūsu datoru.
Tas parasti notiek, pieliekot inficētu pielikumu vēstulei, vai arī mēģinot aizsūtīt vēstules saņēmēju uz kādu viltus vai inficētu mājas lapu. Līdzīgi noris pikšķerēšana, par ko vairāk variet lasīt rakstos „
Kā atpazīt pikšķerēšanu” un „
3 padomi kā pasargāt sevi no pikšķerētājiem”. Galvenais, ko ir vērts atcerēties – nekad neveriet vaļā pielikumus, saņemtus no nezināmiem sūtītājiem, kā arī pārdomājot kārtīgi, pirms spiest uz kāda atsūtīta linka.
Noderīgs veids, kā cīnīties ar jau pienākošo surogātpastu, ir izmantot surogātpasta filtru.
Aktivizējiet surogātpasta filtru savā e-pastā!
Mūsdienās visi plaši izmantotu e-pastu piegādātāji piedāvā tādu iespēju kā surogātpasta filtrs. Pastāv iespēja arī nodrošināties ar papildus programmatūru, kas atšķir surogātpastu no vērtīgajām ziņām, turklāt liela daļa no šiem filtriem pilda arī pretvīrusu programmatūras funkciju Jūsu e-pastā. Šāda veida programmatūras var apskatīt mājas lapas
about.com izveidotajā sarakstā.
Tas pēc dažādiem parametriem sašķiro Jums pienākušās ziņas un tās, kuras tiek atzītas par surogātpastu, nosūta uz tam paredzēto atsevišķo mapi vai dzēš. Šī filtra izmantošana diezgan efektīvi palīdz panākt to, ka Jūsu e-pasts netiek piesārņots ar nevajadzīgām ziņām.
Tātad, kā šo filtru ir iespējams aktivizēt?
Lielākai daļai e-pastu tas ir darāms diezgan līdzīgi un internetā ir pieejamas instrukcijas, kā to izdarīt. Parasti e-pastiem surogātpasta filtrēšana ir ieslēgta automātiski. Piemēram, gmail.com pats diezgan efektīvi atlasa visu pienākošo surogātpastu.
Protams, reizēm pastāv iespēja, ka saņemat nevēlamas vēstules, ko parastais filtrs tomēr nefiksē. Tādiem gadījumiem gmail.com un arī citi e-pastu nodrošinātāji piedāvā iespēju izveidot atsevišķus filtrus.
Piedāvājam īsu pamācību par to, kā to izdarīt gmail.com. Pārlūkprogrammā kreisajā augšējā stūrī atrodams zobratam līdzīgs simbols, kas saucās „Settings” un ir jāizvēlas sadaļa „Filters”. Šajā sadaļā ir iespējams izveidot visdažādākos filtrus, piemēram, atlasīt ziņas pēc sūtītāja, pēc ziņas nosaukuma, vai ziņā iekļautajiem/neiekļautajiem vārdiem.
Pēc tam ir iespēja atzīmēt, ko darīt ar šīm ziņām – ielikt arhīvā, atzīmēt kā izlasītas, kā svarīgas, piešķirt tām kopēju nosaukumu, pārsūtīt tālāk uz norādīto adresi, izdzēst vai nekad nesūtīt uz surogātpastu.
Gmail.com piedāvā iespēju izveidot vairākus filtrus, kas nodrošina iespēju ziņas sašķirot pēc vajadzības un nosūtīt tās uz dažādām mapēm.
DVI – Datu valsts inspekcija
Fizisko personu datu aizsardzības likums (
www.likumi.lv) paredz to, ka ikvienai fiziskajai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību. Iepazīstoties ar likumu, ir skaidrs, ka Jūsu e-pasta izmantošana bez Jūsu piekrišanas, lai sūtītu surogātpastu ir nelikumīga. Ja bieži saņemat surogātpastu no vieniem un tiem pašiem sūtītājiem, ir iespējams rakstīt iesniegumu Datu Valsts inspekcijai, kura pēc atbilstoša iesnieguma saņemšanas, izvērtēs konkrētā komersanta likumību. CERT.LV ir sagatavojis
iesnieguma paraugu.
Šo iesniegumu jāsagatavo, jāizdrukā un jāiesniedz DVI. Saskaņā ar likumi DVI ir pienākums veikt pārbaudi, ja uzrādīsiet vismaz 10 nepieprasītus komerciālus paziņojumus, ko esat saņēmuši no viena pakalpojuma sniedzēja gada laikā. Šo vismaz 10 komerciālo paziņojumu izdrukas jāpievieno iesniegumam.
Projekts – Latvijas Mēstuļotāju Melnais saraksts
Arī Latvijā organizācijas domā par to, kā samazināt surogātpasta apjomu.
CERT.LV un Inbox.lv jau pirms vairākiem gadiem ir sākuši sadarbības projektu, kura galvenie mērķi ir cīnīties un samazināt mēstuļu sūtītāju skaitu Latvijā, atslogot sakaru kanālus, samazināt risku, ka Latvijas IP adreses tiek iekļautas ārzemju melnajos sarakstos. Šim projektam ir pievienojušās arī vairākas citas organizācijas.
Iepazīties ar šo projektu sīkāk var
http://blw.cert.lv/?m=about.
Nobeigumā par surogātpastu
Lai pēc iespējas izvairītos no surogātpasta, sargājiet savu datoru un neizpaudiet privāto informāciju internetā. Tai pašā laikā atcerieties, ka arī no laba prāta paziņām uz e-pastu aizsūtītas „noderīgas” reklāmas vai ziņas var tikt uztvertas kā surogātpasts, tādēļ labāk to nedariet.
- Nejaušības princips. Lielie bezmaksas e-pastu nodrošinātāji kā gmail.com, hotmail.com un citi, ir ļoti iecienīts mērķis surogātpastu sūtītājiem. Bieži tiek izmantota ļaundabīga programmatūra, kura ģenerē e-pasta adreses no dažādiem burtu un ciparu savienojumiem. Tad tiek izsūtītas mēstules, piefiksēti saņēmēji un veidots derīgais e-pastu saraksts. No šāda veida uzbrukumiem ir iespējams izvairīties, izmantojot gana sarežģītu e-pasta vārdu, vēlams tādu, kurš ir gana garš, satur vairāk kā vienu vārdu un ciparus. Noteikti nemēģiniet izmantot kādu sugas vārdu, kurš atrodams vārdnīcā, jo tie ir pirmie, kam kāds ķeras klāt.
- Pašu cilvēku nepiesardzība. Vēl viens veids kā Jūsu e-pasts var tikt ievietots surogātpasta sūtītāju sarakstos, ir gluži vienkārši to atrodot. Bieži vien cilvēki nepiesardzīgi atklāj savas e-pasta adreses dažādos sociālajos portālos, tērzēšanas un citās vietnēs, mājas lapās. Meklēšanas programmatūra, pārmeklējot dažādas interneta lapas, meklē pēc simbola @ vārdu savirknējuma vidū un to atrodot, fiksē kā adresi, kam vēlāk tiek izsūtīts surogātpasts. Šī iemesla dēļ ir vēlams būt piesardzīgam pirms atklāt savu e-pasta adresi, vai vēl labāk – izveidojiet vienu e-pasta adresi, kuru izmantojiet saziņai ar cilvēkiem un darba jautājumiem, un otru, ko izmantojiet, sērfojot internetā, iepērkoties tur, vai darot ko citu.
- Inficēts dators. Lai cik neticami tas neizklausītos, surogātpasts, Jums pat nenojaušot, var tik izsūtīts arī no Jūsu paša e-pasta, piekļūstot visām adresēm, kas atrodamas Jūsu adrešu grāmatā. Tas notiek gadījumā , ja Jūsu dators ir inficēts – ir speciālas ļaundabīgās programmatūras, kuru darbība ir vērsta tieši uz surogātpasta izsūtīšanu no uzlauztā datora. Lai pret to cīnītos, kā parasti, jānodrošina visi piesardzības pasākumi, lai dators netiktu inficēts – pretvīrusu programmatūra, ugunsmūris, operētājsistēmas atjauninājumi.
Šie ir galvenie veidi, kā Jums nenojaušot tiek iegūts Jūsu e-pasts. Turklāt mūsdienās e-pastu kolekcionēšana ir vesels bizness un notiek darījumi, kuros savāktās e-pastu listes tiek pārdodas tālāk. Respektīvi, ja Jūsu e-pasts ir iekļuvis kādā no šīm listēm, tad visdrīzāk Jūs ātri vien sāksiet saņemt surogātpastu ne tikai no viena sūtītāja, bet daudziem. Populārs ir arī pakalpojums, kas piedāvā garantētu mēstuļu nokļūšanu konkrētos e-pastos, apejot arī surogātpasta filtrus. Piemēram, izsūtīt 1 miljonu vēstuļu, kas sasniedz kāda pastkasti, maksā 200 USD. Tādēļ ir vērts ievērot jau iepriekš minētos padomus – izveidojiet sarežģītu e-pasta vārdu, nepublicējiet to atklātībā, izmantojiet atsevišķus e-pastus darbam un izklaidei. Vēl viena lieta, kam būtu vērts pievērst uzmanību – ļoti bieži, ja kaut ko iegādājaties, pirkšanas procesā ir nelieliem burtiem rakstīts „vēlos saņemt aktuālus piedāvājumus no xxx”. Turklāt šī opcija jau ir laipni atķeksēta Jūsu vietā. Vai otrs variants mēdz būt, ka pirkšanas procesā parādās uzraksts „atzīmējiet, ja nevēlaties saņemt ziņas par īpašiem piedāvājumiem”. Ja Jūs šādiem sīkumiem nepievērsīsiet uzmanību, vēlāk iespējams sāksiet saņemt negaidītus reklāmas paziņojumus.Kādēļ Jūs noteikti nevēlaties saņemt surogātpastu?
Varbūt dažiem saņemtās reklāmas un ziņojumi neliekas traucējoši, tomēr jebkurā gadījumā labāk ir, ja Jūsu e-pasta adrese nenonāk surogātpasta sūtītāju listēs. Jo, kaut gan lielākoties šīs masveidā izsūtītās vēstules ir radītas, lai reklamētu kādu preci vai pakalpojumu, reizēm gadās, ka izsūtīto vēstuļu mērķis ir inficēt Jūsu datoru. Tas parasti notiek, pieliekot inficētu pielikumu vēstulei, vai arī mēģinot aizsūtīt vēstules saņēmēju uz kādu viltus vai inficētu mājas lapu. Līdzīgi noris pikšķerēšana, par ko vairāk variet lasīt rakstos „Kā atpazīt pikšķerēšanu” un „3 padomi kā pasargāt sevi no pikšķerētājiem”. Galvenais, ko ir vērts atcerēties – nekad neveriet vaļā pielikumus, saņemtus no nezināmiem sūtītājiem, kā arī pārdomājot kārtīgi, pirms spiest uz kāda atsūtīta linka. Noderīgs veids, kā cīnīties ar jau pienākošo surogātpastu, ir izmantot surogātpasta filtru.Aktivizējiet surogātpasta filtru savā e-pastā!
Mūsdienās visi plaši izmantotu e-pastu piegādātāji piedāvā tādu iespēju kā surogātpasta filtrs. Pastāv iespēja arī nodrošināties ar papildus programmatūru, kas atšķir surogātpastu no vērtīgajām ziņām, turklāt liela daļa no šiem filtriem pilda arī pretvīrusu programmatūras funkciju Jūsu e-pastā. Šāda veida programmatūras var apskatīt mājas lapas about.com izveidotajā sarakstā. Tas pēc dažādiem parametriem sašķiro Jums pienākušās ziņas un tās, kuras tiek atzītas par surogātpastu, nosūta uz tam paredzēto atsevišķo mapi vai dzēš. Šī filtra izmantošana diezgan efektīvi palīdz panākt to, ka Jūsu e-pasts netiek piesārņots ar nevajadzīgām ziņām.Tātad, kā šo filtru ir iespējams aktivizēt?
Lielākai daļai e-pastu tas ir darāms diezgan līdzīgi un internetā ir pieejamas instrukcijas, kā to izdarīt. Parasti e-pastiem surogātpasta filtrēšana ir ieslēgta automātiski. Piemēram, gmail.com pats diezgan efektīvi atlasa visu pienākošo surogātpastu. Protams, reizēm pastāv iespēja, ka saņemat nevēlamas vēstules, ko parastais filtrs tomēr nefiksē. Tādiem gadījumiem gmail.com un arī citi e-pastu nodrošinātāji piedāvā iespēju izveidot atsevišķus filtrus. Piedāvājam īsu pamācību par to, kā to izdarīt gmail.com. Pārlūkprogrammā kreisajā augšējā stūrī atrodams zobratam līdzīgs simbols, kas saucās „Settings” un ir jāizvēlas sadaļa „Filters”. Šajā sadaļā ir iespējams izveidot visdažādākos filtrus, piemēram, atlasīt ziņas pēc sūtītāja, pēc ziņas nosaukuma, vai ziņā iekļautajiem/neiekļautajiem vārdiem.DVI – Datu valsts inspekcija
Fizisko personu datu aizsardzības likums (www.likumi.lv) paredz to, ka ikvienai fiziskajai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību. Iepazīstoties ar likumu, ir skaidrs, ka Jūsu e-pasta izmantošana bez Jūsu piekrišanas, lai sūtītu surogātpastu ir nelikumīga. Ja bieži saņemat surogātpastu no vieniem un tiem pašiem sūtītājiem, ir iespējams rakstīt iesniegumu Datu Valsts inspekcijai, kura pēc atbilstoša iesnieguma saņemšanas, izvērtēs konkrētā komersanta likumību. CERT.LV ir sagatavojis iesnieguma paraugu. Šo iesniegumu jāsagatavo, jāizdrukā un jāiesniedz DVI. Saskaņā ar likumi DVI ir pienākums veikt pārbaudi, ja uzrādīsiet vismaz 10 nepieprasītus komerciālus paziņojumus, ko esat saņēmuši no viena pakalpojuma sniedzēja gada laikā. Šo vismaz 10 komerciālo paziņojumu izdrukas jāpievieno iesniegumam.Projekts – Latvijas Mēstuļotāju Melnais saraksts
Arī Latvijā organizācijas domā par to, kā samazināt surogātpasta apjomu. CERT.LV un Inbox.lv jau pirms vairākiem gadiem ir sākuši sadarbības projektu, kura galvenie mērķi ir cīnīties un samazināt mēstuļu sūtītāju skaitu Latvijā, atslogot sakaru kanālus, samazināt risku, ka Latvijas IP adreses tiek iekļautas ārzemju melnajos sarakstos. Šim projektam ir pievienojušās arī vairākas citas organizācijas. Iepazīties ar šo projektu sīkāk var http://blw.cert.lv/?m=about.Nobeigumā par surogātpastu
Lai pēc iespējas izvairītos no surogātpasta, sargājiet savu datoru un neizpaudiet privāto informāciju internetā. Tai pašā laikā atcerieties, ka arī no laba prāta paziņām uz e-pastu aizsūtītas „noderīgas” reklāmas vai ziņas var tikt uztvertas kā surogātpasts, tādēļ labāk to nedariet.